BNS - Ziņas | BNS 20Baltijas valstis un arī ziņu aģentūra BNS šogad pārkāpj 20 gadu slieksni. Tas ir laiks, kad ne tikai atskatīties uz paveikto, bet domāt arī par nākotni. Tādēļ visu gadu mēs publicēsim Latvijai nozīmīgu cilvēku un visdažādāko jomu ekspertu pārdomas, kāda mūsu zeme būs nākamajos 20 gados. Ojārs Kalniņš: labie sapņiOjārs Kalniņš, Latvijas institūta vadītājs, bijušais Latvijas vēstnieks ASV "Viens no maniem vislielākajiem gandarījumiem dzīvē ir būt par aculiecinieku sapņu īstenošanai dzīvē. Protams, ka ne visu. Bet pietiekami daudzu, lai rastos nopietnas pārdomas par tādām lietām kā liktenis, brīvā griba un nolemtība. Nezinu, kur slēpjas patiesība, bet zinu, ka tā Latvija, par kuru es sapņoju 1978.gadā, ir līdzīga tai Latvijai, kurā patlaban, 2010.gadā, dzīvoju. Esmu reālists arī savos sapņos un negaidīju, ka brīvā, neatkarīgā un demokrātiskā Latvijā nebūs problēmu. Tas, ka pēc 20 neatkarības gadiem Latvijai netrūkst izaicinājumu, mani nepārsteidz, jo visā pasaulē cilvēki cīnās ar tiem pašiem jautājumiem, kurus risinām šeit. Tas dzīvē ir neizbēgami. Tomēr mani pārsteidz pozitīvās lietas, kuras pastāvīgi pievērš sev uzmanību, un tas liek domāt, ka varbūt ir vērts pasapņot pār tādu Latviju, kādu labprāt redzētu 2030.gadā. Ņemot vērā manu 60 gadu pieredzi šajā pasaulē, esmu ievērojis, ka sapņi kļūst par realitāti tad, kad noteikta kritiskā masa ar cilvēkiem sāk sapņot par vienu un to pašu. Nezinu, cik mani sapņi pašlaik ir sakritīgi ar līdzcilvēku fantāzijām, bet jo vairāk mēs visi ilgojamies pēc radniecīgiem mērķiem, jo lielāka varbūtība, ka kaut kas sanāks. Vispirms esmu pārliecināts, ka 2030.gadā Latvijas Saeimā būs godīgi, izglītoti un pašaizliedzīgi deputāti, kuri vienmēr atklāti balsos par jebkuru svarīgu jautājumu un vienmēr spēs izskaidrot saviem velētājiem savu rīcību. Protams, būs arī citi ne tik spoži politiķi, kā tas ir demokrātijā. Gan labam, gan ne tik labam ir tiesības cīnīties par varu. Tomēr līdz 2030.gadam Latvijā attīstīsies jauna politiska dinamika, kurā skaidri principi arvien vairāk aizvietos tradicionālo partiju struktūru un labi apmaksāti reklāmisti vairs nespēs mānīt vēlētājus ar tukšiem trikiem. Izšķirošais nebūs skaisti logo, trāpīgi saukļi un kolorīti klipi, bet politiķu spēja pārliecināt velētājus ar saviem darbiem, raksturu un sirsnību. Pēc 50 neatkarības gadiem (no kuriem būsim pavadījuši 26 gadus kā NATO un ES dalībvalsts) nākamā politiķu, uzņēmēju paaudze un sabiedrība kopumā būs dzīvojusi, izglītojusies un izveidojusies globalizētā un līdz ar to pilnīgi citā pasaulē. Ņemot vērā to milzīgo vērienu un zibenīgo ātrumu, ar kuru jaunākās tehnoloģijas spēj mainīt mūsu dzīvi, un faktu, ka 2030.gada pasaulē būs astoņi miljardi iedzīvotāji (pašreizējo sešu miljardu vietā), nedomāju, ka cilvēce spēs pastāvēt, ja cilvēki visās pasaules sabiedrībās nesāks prātīgāk, godīgāk un uzmanīgāk domāt un dzīvot. Gudrākā, godīgākā un sakārtotākā Latvijā 2030.gadā mēs leposimies ar to, ka esam kārtīgi un uzticami kaimiņi. Mēs palīdzēsim citiem, uzņemsimies atbildību un radīsim vērtības, kuras dod labumu pasaules mērogā. Mēs runāsim latviski un arī angļu, krievu, vācu, portugāļu, japāņu un ķīniešu valodā. Mūsu latviskā kultūra, dzīvesveids un pasaules uztvere kļūs arvien interesantāka un pievilcīgāka citām tautām, jo būsim spējuši saglabāt gan mūsu unikālās tradīcijas, gan dabas bagāto daudzveidību. Mēs tomēr turpināsim debatēt par to, vai Rīgas jaunā loma kā Baltijas jūras kultūras un tirdzniecības centram nāk par labu vai sliktu Latvijas iedzīvotājiem. Globalizācija stiprinās divas šķietami pretrunīgas tendences pasaulē - tieksmi uz to dažādas tautas vienojošo un vēlmi saglabāt atšķirīgo. Domāju, ka ap 2030.gadu kāds ģeniāls, dedzīgs un neatlaidīgs Latvijas zinātnieks būs izveidojis spēcīgu pētnieku komandu un empīriski pierādīs āderu ietekmi uz cilvēku fizisko un garīgo veselību. Lai gan ne tikai Latvijā ir āderes, Latvija būs vieta, kur zinātnieki beidzot atklās un sāks saprast to mistēriju. Un vēlreiz aktuāls kļūs sauklis, ka Latvija ir "zeme, kas dzied", tikai šoreiz to saprotot kā zem mūsu kājām skanošas vibrācijas, nevis cilvēkus. Ir tikai uzmanīgāk jāieklausās. Domāju, ka 2030.gadā mēs uzmanīgāk klausīsimies ne tikai zemes teiktajā, bet arī viens otrā, jo sapratīsim, ka veiksmīgi un veselīgi konkurēt var, vispirms protot sadarboties. Līdz 2030.gadam vairumam Latvijas iedzīvotāju būs rokā turams un kabatā glabājams aparāts, kurš apvienos tālruni, televizoru un datoru, ļaujot katram saņemt un nodot informāciju jebkuram cilvēkam jebkurā pasaules vietā. Ar šo brīnumrīku katrs varēs komunicēt, strādāt un izklaidēties, kā arī darīt vēl dažādas citas lietas, kuras tagad vēl nevaram iedomāties, tāpat kā 1990.gadā nevarējām iedomāties "iPad", "Twitter" un "draugiem.lv". Es esmu arī pārliecināts, ka 2030.gada 23.jūnijā mēs noliksim šo brīnumrīku malā un pie ugunskura dzersim alu, pīsim vainagus un dziedāsim Jāņu dziesmas, jo arī 21.gadsimta latvieši, tāpat kā 13.gadsimta latvieši, sapratīs - ja dzied zeme, ir dabiski darīt to pašu. Un Jāņu vakarā mūsu bērni sapņos par to, kas varētu būt 2050.gadā. atpakaļUz sākumu | Valūtas kursi
|
