• 18 Dec 2014 16:08 Nacionālais filmu festivāls "Lielais Kristaps" turpmāk tiks rīkots katru gadu
  • 18 Dec 2014 14:12 Rīgas brīvosta plāno decembra beigās apstiprināt līgumu par RCT pārvākšanos uz Krievu salu
  • 18 Dec 2014 13:47 Rīgas radio un televīzijas tornī 358 m augstumā uzvilkts sarkanbaltsarkanais karogs
  • 18 Dec 2014 13:24 Saeima piekrīt Spolīša administratīvajam arestam uz piecām diennaktīm (2)
  • 18 Dec 2014 13:03 Saeima piekrīt Spolīša administratīvajam arestam uz piecām diennaktīm
  • 18 Dec 2014 09:48 Saeima vērtēs ieceri par valsts budžeta finansējuma dubultošanu partijām
  • 18 Dec 2014 03:37 Valsts budžeta finansējumu partijām piedāvā palielināt līdz 1,42 eiro par vēlētāja balsi
  • 17 Dec 2014 21:11 Reirs: sākotnēji cerējām budžetā sadalīt vairāk naudas, taču papildu līdzekļi ir
  • 17 Dec 2014 20:20 Saeima atbalsta nākamā gada valsts budžetu ar deficītu 1% apmērā no IKP
  • 17 Dec 2014 13:33 Saeima atbalsta uzņēmumu valdes locekļu personīgo atbildību nodokļu parādu gadījumā
 

Vēlies kļūt par BNS abonentu?

BNS ziņu vide pieejama tikai abonentiem. Lai par tādu kļūtu, jāreģistrējas!

 
 

Seko Mums

Follow BNS-Latvija on Twitter

  • Rīgas brīvosta plāno decembra beigās apstiprināt līgumu par RCT pārvākšanos uz Krievu salu

    Rīgas brīvosta plāno decembra beigās apstiprināt līgumu par stividorkompānijas "Rīgas centrālais termināls" (RCT) pārvākšanos uz Krievu salu, žurnālistiem ceturtdien pēc ostas valdes sēdes sacīja ostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks. Viņš pastāstīja, ka Rīgas brīvostas valde sēdē ceturtdien, klātesot RCT pārstāvjiem, izskatīja precizēto līgumu un tas ir gatavs par 99%. Pēc brīvostas valdes priekšsēdētāja sacītā, līgumā veiks pēdējos tehniskus precizējumus un 30.decembrī ir sasaukta Rīgas brīvosta valdes sēde, kurā valde ir gatava līgumu apstiprināt.
  • Nacionālais filmu festivāls "Lielais Kristaps" turpmāk tiks rīkots katru gadu

    Nacionālais filmu festivāls "Lielais Kristaps" turpmāk tiks rīkots katru gadu, par balvām gan vēl lems, aģentūrai BNS pastāstīja festivāla direktore Ieva Romanova. Plānots, ka arī turpmāk Nacionālais filmu festivāls "Lielais Kristaps" noritēs Rīgas Starptautiskā kino festivāla ietvaros. Pie šāda secinājuma festivāla rīkotāji nonākuši, redzot, kā aktivizējusies Latvijas kino dzīve un cik daudz pa divarpus gadiem kopš iepriekšējā festivāla norises bija sakrājies filmu. "Šai pēckrīzes situācijai tas ir neadekvāti daudz," par filmu skaitu teica Romanova.
  • Saeima piekrīt Spolīša administratīvajam arestam uz piecām diennaktīm

    Saeima ceturtdien piekrita deputāta Veiko Spolīša administratīvajam arestam uz piecām diennaktīm par braukšanu 1,4 promiļu reibumā, aģentūra BNS uzzināja parlamentā. 85 deputāti balsoja par administratīvā aresta izpildi, savukārt Spolītis balsojumā atturējās. Lēmumprojektu bija sagatavojusi Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, kas trešdien vienbalsīgi atbalstīja Spolīša administratīvā aresta īstenošanu.
  • Saeima vērtēs ieceri par valsts budžeta finansējuma dubultošanu partijām

    Saeima ceturtdien nodeva izskatīšanai komisijām grozījumus partiju finansēšanas likumā, kas paredz palielināt valsts budžeta finansējumu partijām līdz 1,42 eiro par katru iegūto balsi, kā arī noteikt, ka vēlēšanās var startēt partija, ja tajā ir vismaz 500 biedru. Šos grozījumus iesniegušas koalīcijas partijas "Vienotība",Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un Nacionālā apvienība (NA).
 

 

LRA: Igaunijā ir krietni lielāks reklāmas ieguldījumu apjoms uz vienu cilvēku nekā Latvijā

Kādas ir būtiskākās atšķirības starp Baltijas valstu reklāmas tirgiem, vai kādās reklāmas jomās atpaliekam un kurās esam priekšā pārējiem, intervijā aģentūrai BNS stāsta Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa:

- Runājot par citām valstīm, vai Latvijas reklāmas aģentūras nodarbojas ar pakalpojumu eksportu, piedāvā savus pakalpojumus ārzemēs?

- Nevaru viennozīmīgi to apgalvot, bet domāju, ka nodarbojas. To vajadzētu prasīt aģentūru vadītājiem. Mūsu cilvēki ir spējīgi, viņi ir pietiekami talantīgi, lai varētu strādāt uz citiem tirgiem, tas ir vairākkārt pierādījies.

- Kādas ir būtiskākās atšķirības reklāmas tirgū Latvijā, Lietuvā, Igaunijā? Kuri kanāli pieprasītākie?

- Igaunijā ir ievērojami lielāks reklāmas ieguldījumu apjoms uz vienu cilvēku. Jo mazāka valsts, jo sanāk vairāk ieguldīt uz vienu iedzīvotāju, bet jebkurā gadījumā sliktā lieta ir tā, ka Igaunija ir mums priekšā arī kopējā reklāmas apjoma ziņā, kas ir neraksturīgi valstij, kurā dzīvo mazāks iedzīvotāju skaits nekā Latvijā. 2013.gadā reklāmas tirgus Igaunijā veidoja 76,41 miljonu eiro, kamēr pie mums - 73,4 miljonus eiro. Par to mums vajadzētu padomāt.

Vairāk

 

Ja runājam par mediju reklāmas tirgus sadalījumu Baltijā, dati liecina, ka televīzija dominē visur, tā tas ir arī visā pasaulē. Latvijā diemžēl avīzēm ir sliktāka situācija nekā Baltijā - 2013.gadā avīžu daļa mediju reklāmas tirgū Latvijā bija 9%, Baltijā - 12%. Kā jau iepriekš minēju, tas lielā mērā ir saistīts ar situāciju laikrakstu nozarē Latvijā, tomēr visā pasaulē avīžu daļa sarūk, agrāk tās ievērojami lielāku daļu aizņēma reklāmas tirgū. Internets Baltijas valstīs aizņem aptuveni vienādu daļu - apmēram 14% mediju reklāmas tirgus. Savukārt radio vienmēr Latvijā bijis spēcīgāks, un radio nebūtu par ko sūdzēties, tas aizņem netipiski lielu tirgus daļu - Latvijā tie ir 12%, kamēr Baltijā kopumā 10%. Tas, ka radio tirgū ir tik daudz staciju, ir cits jautājums. Arī vides reklāmu tirgus Latvijā ir ļoti spēcīgs - 10%. Kopumā jāsaka, ka reklāmas tirgus sadalījums Baltijas valstīs ir samērā līdzīgs.

Ja salīdzinām aplēses par Latviju un globāli, tad redzams, ka avīžu daļa pie mums ir mazāka, globālā mērogā avīžu daļa mediju reklāmas tirgū aizņem aptuveni 16%. Arī internets pasaulē kopumā ir nedaudz populārāks nekā pie mums, attiecīgi aizņemot 18% un 14%. Citur reklāmas pieaugums internetā notiek ātrāk, mēs uz to tiecamies. Radio pie mums ir ievērojami priekšā (globāli radio reklāmas aizņem aptuveni 7% mediju reklāmas tirgus). Laba situācija ir arī vides un žurnālu reklāmas tirgū. Tas zināmā mērā ir saistīts ar mūsu teritoriālajām īpatnībām, un žurnāliem mums ir spēcīgi zīmoli.

- Tātad Latvijas reklāmas tirgus neveido pat trešdaļu no Baltijas kopējā reklāmas tirgus apgrozījuma. Cik tālu priekšā mums ir Igaunija?

- Igaunija mums ir mazliet priekšā. Lietuva vienmēr mums ir bijusi priekšā, tomēr tur dzīvo vairāk nekā trīs miljoni cilvēku, attiecīgi investīcijas reklāmā kopumā ir lielākas. Igaunija jau vairākus gadus mums smalki iet pa priekšu, mums ir uz ko tiekties..

- Varbūt ir kas tāds, ko neesmu pajautājusi, bet gribētu pastāstīt sabiedrībai?

- Jau iepriekš minēju, ka sabiedrība neapzinās reklāmas lomu. Sabiedrībai pret reklāmām ir negatīva attieksme un zināmā mērā to var saprast, bet tā neapzinās, ka patērētais saturs top, pateicoties tam, ka mūs kāds palūdz noskatīties reklāmu. Iespējams, pat vairāk nekā puses šī satura nebūtu, ja mēs to nedarītu.

Mēs asociācijas ietvaros strādājam pie plāna, kā sabiedrībā virzīt ziņu par reklāmas nozares nozīmīgumu. Nupat esam saņēmuši datus no Lielbritānijas, ka atbilstoši auditoru pētījumam katra reklāmā ieguldītā mārciņa atnes ekonomikai sešas mārciņas. Tas ir ļoti labs efekts. Reklāmas industrijas izaugsme ir labs indikators. Cilvēkiem ir negatīva attieksme, jo viņi neizprot, ko labu reklāma dod, viņi redz tikai negatīvo efektu- reklāmas pārsātinājumu. Tajā var arī vainot zemās reklāmas cenas. No vienas puses, televīzija visās pasaules valstīs ir piesātināta ar reklāmām, bet ne tik daudz kā pie mums. Tas ir koks ar diviem galiem, reklāmdevēji ir priecīgi par zemajām cenām, taču īstenībā viņi zaudē, jo skatītājs pārslēdzas uz citu kanālu reklāmas laikā. Varbūt tāpēc vajadzētu nopirkt nevis 15, bet piecas reklāmas, kas jau ir daudz, bet skatītājs būs "piekalts" reklāmām piecas nevis 10 minūtes. Reklāmas efektivitāte pieaugtu.

Pilnu intervijas tekstu var lasīt bbs.bns.lv sadaļā "Komentāri".

Slēpt saturu

 

ECB valūtas kursi
2014-12-18


1 EUR = 0.7865 GBP
1 EUR = 9.0645 NOK
1 EUR = 9.4361 SEK
1 EUR = 1.2285 USD
1 EUR = 75.4850 RUB