• 02 Sep 2014 09:28 Latvijā jauno 10 eiro banknošu krājumi ir sagādāti laicīgi un pietiekamā apmērā
  • 02 Sep 2014 08:21 Prezidents: bankas "Citadele" pārdošanas procesa noslēgumā ir jāuzticas vadībai (2)
  • 02 Sep 2014 08:01 Prezidents: bankas "Citadele" pārdošanas procesa noslēgumā ir jāuzticas vadībai
  • 01 Sep 2014 15:15 Vācijas budžetā pirmajā pusgadā pārpalikums 1,1% apmērā no IKP
  • 01 Sep 2014 14:00 Portugāles un Kanādas kontingents pārņem NATO patrulēšanas misiju Baltijas valstīs
  • 01 Sep 2014 06:45 Šonedēļ gaidāms saulains un līdz +23 grādiem silts laiks, iespējamas salnas
  • 31 Aug 2014 12:00 Šā gada vasara - slapjāka un grādu siltāka par normu
  • 30 Aug 2014 21:01 Straujuma: Latvija ir apmierināta ar jaunā Eiropadomes prezidenta Tuska ievēlēšanu
  • 30 Aug 2014 20:39 Van Rompejs paziņo par Mogerini un Tuska iecelšanu augstajos ES amatos
  • 30 Aug 2014 20:16 Van Rompejs, šķiet, nejauši atklāj, ka viņa pēctecis amatā būs Tusks
 

Vēlies kļūt par BNS abonentu?

BNS ziņu vide pieejama tikai abonentiem. Lai par tādu kļūtu, jāreģistrējas!

 
 

Seko Mums

Follow BNS-Latvija on Twitter

  • Straujuma: Latvija ir apmierināta ar jaunā Eiropadomes prezidenta Tuska ievēlēšanu

    BNS - Latvija ir apmierināta ar jauno amatu sadali Eiropadomē - Polijas premjers Donalda Tuska ievēlēšanu ES prezidenta amatā un Itālijas ārlietu  ministres Federikas Mogerini iecelšanu ES augstās pārstāves ārējās un drošības politikas jautājumos. "No Latvijas puses, mēs esam apmierināti. Šis lēmums bija izvērts. Ir jaunā dalībvalsts, kas ir zināms kompromiss ar Itālijas izvirzīto augsto pārstāvi," žurnālistiem pēc Eiropadomes lēmuma sestdien teica premjere. BNS, +371 67088614,  eko_zinas@bns.lv
  • Satiksmes negadījumos iet bojā trīs cilvēki

    Aizvadītās diennakts laikā Latvijā satiksmes negadījumos bojā gājuši trīs cilvēki, aģentūra BNS uzzināja Valsts policijā. Balvos notika sadursme starp automašīnu BMW X5, kuru vadīja. 1994.gadā dzimusi vadītāja un mopēdu, kuru vadīja 1936.gadā dzimis vīrietis, kurš no gūtajām traumām mira. BNS jau ziņoja, ka uz Ventspils šosejas ceturtdienas pēcpusdienā avārijā bojā gājuši divi cilvēki. Avārija notikusi pie Varkaļu kanāla.
  • Ukraina atjaunos kursu uz iestāšanos NATO

    Ukrainas valdības sēdē piektdien tika nolemts iesniegt izskatīšanai parlamentā likumprojektu, kas paredz atcelt valsts ārpusbloku statusu un atjaunot kursu uz iestāšanos NATO. "Atbilstoši Nacionālās drošības un aizsardzības padomes lēmumam Ukrainas valdība iesniedz izskatīšanai parlamentā likumprojektu par Ukrainas valsts ārpusbloku statusu un par Ukrainas kursa uz iestāju NATO atjaunošanu," valdības sēdē sacīja premjerministrs Arsenijs Jaceņuks.
  • Aiztur eiro banknošu viltotājus un izplatītājus

    RĪGA, Aug 28, BNS -Valsts policijas (VP) aizturējusi divu personu grupu par viltotu eiro banknošu izgatavošanu un izplatīšanu, aģentūra BNS uzzināja VP. Aizturēta sieviete un vīrietis, pie kuriem atrasts arī nelikumīgi uzglabāts ierocis un munīcija. Sākoties vasaras sezonai, policijā saņemta informācija par vairākiem gadījumiem, kad suvenīru veikaliņos konstatētas viltotas eiro banknotes.
 

Šurp, grāmatas, uz skolu, es būšu teicamnieks!

Laura Cibule, BNS Analītikas nodaļas redaktore

Pēc dažām dienām sāksies jauns mācību gads, un kā jau katru gadu tas sāksies ar cerībām, ka mazie un ne tik mazie resgaļi pa vasaru būs iztrakojušies un ar entuziasmu uzsūks jaunas zināšanas. Protams, ir jautājums, cik ātri šīs cerības noplaks. Piemēram, “DNB Latvijas barometra” šonedēļ publicētās aptaujas rezultāti liecina, ka Latvijas skolās ir novērojams disciplīnas trūkums. Es gan neteiktu, ka tas ir liels atklājums, tas vienkārši ir apliecinājums uz papīra reālajai situācijai.

Diemžēl ne jau tikai pamatskolās vai vidusskolās ir problēmas ar disciplīnu, to pašu var teikt par augstskolām. Protams, ir ļoti mērķtiecīgi jaunieši, kas savu nākotnes profesiju ir izvēlējušies jau mazotnē un ir darījuši daudz ko, lai papildinātu sevi, taču tādu ir ļoti maz. Lielākoties augstskolas pasniedzējiem (un pēcāk darba devējiem) nākas saskarties ar jauniešiem, kuru izvēli par labu kādai specialitātei ir noteikusi vai nu valsts budžeta apmaksātas studiju vietas iegūšana attiecīgajā programmā, vai attiecīgās programmas šķietamā popularitāte, vai zemāka mācību maksa vai citi iemesli, kas nav saistīti ar jaunieša interesēm. Attiecīgi jaunieša atdeve mācību procesam nav augsta. Labākajā gadījumā augstskolas diploms tiekiegūts, bet jautājums, vai pēcāk viņš tiešām strādās apgūtajā specialitātē.

Vairāk

 

Izglītības un zinātnes ministrija, kad tās vadībā vēl bija Vjačeslavs Dombrovskis, bija apņēmusies strādāt pie tā, lai izveidotu vienotu reģistru absolventu darba gaitu izpētei, kas apvienotu Valsts ieņēmumu dienesta, Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datubāzes. Šobrīd šis projekts ir, tā teikt, mazliet iestrēdzis, bet plānots, ka  absolventu darba gaitu uzskaites sistēma varētu tikt ieviesta 2015.gada beigās vai 2016.gada sākumā. Tajā gan vairs nav plānots iesaistīt NVA un VSAA. Tomēr šis reģistrs beidzot parādītu, cik augstskolu beidzēju reāli strādā apgūtajās profesijās. Šobrīd par to varam izteikt tikai pieļāvumus, bet, vismaz spriežot pēc sava paziņu loka, rādītāji nešķietiepriecinoši.

Tāpat joprojām ir aktuāls jautājums, cik objektīvs rādītājs ir centralizēto vidusskolas eksāmenu rezultāti. Arī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete intervijā aģentūrai BNS atzina, ka atzīt eksāmenu par nokārtotu, ja ir izpildīti tikai 5% uzdevumu, ir par maz un noteikti šis slieksnis ir jāceļ. Tāpat viņa norādīja, ka, piemēram, Rīgas Tehniskās universitātes mācībspēki atzinuši, ka jauniešu zināšanu līmenis, salīdzinājumā ar laika posmu pirms tika ieviests obligātais eksāmens matemātikā, nav uzlabojies un tas ir pierādījums tam, ka eksāmens pats par sevi nedod nekādu labumu.

Ko nu iesākt? Varbūt augstskolām vajadzētu apsvērt domu par iestājeksāmenu atjaunošanu/ieviešanu. Varbūt tas, ka izvēlētajā studiju programmā var iekļūt tikai sekmīgi nokārtojot specifisku iestājeksāmenu, motivētu jauniešus tiešām rūpīgāk apsvērt to, ko viņi grasās apgūt kā savu nākotnes profesiju. Pretējā gadījumā šobrīd lielākā daļa vidusskolas absolventu iesniedz dokumentus n-tajās augstskolās, pirmkārt, cerot kādā no tām iegūt valsts budžeta apmaksātu studiju vietu, nevis mērķtiecīgi gatavojas apgūt vienu specialitāti...

Runājot par pozitīvākām lietām, sākot no šī gada ir paredzēti arī dažādi uzlabojumi mācību procesā, kas ilgtermiņā varētu pozitīvi ietekmēt jauniešu zināšanas. Tostarp, turpmāk jau no pirmās klases tiks uzsākta pirmās svešvalodas apguve. Lai nejauktu citiem prātus, gribētu uzsvērt, ka pirmā svešvaloda, kā zināms, mūsu valstī ir kāda no Eiropas Savienības valstu oficiālajām valodām, attiecīgi vairākumā gadījumu tā ir angļu valoda, kuru līdz šim lielākoties māca no trešās klases. Tas, ka otru valodu sāks mācīt krietni agrāk, ir apsveicami, jo labas svešvalodas zināšanas kādam jaunietim var palīdzēt pavērt durvis uz kādu prestižu ārzemju augstskolu, bet citam - iegūt labāku darbu. Jebkurā gadījumā neesmu dzirdējusi nevienu,kurš būtu sūdzējies, ka labas svešvalodas zināšanas viņam ir bojājušas dzīvi.

Vārdu sakot, lai gan lielākoties cilvēks novērtē to, kas viņam ir, tikai tad, kad tas jau ir zudis, novēlu mācību gaitu uzsācējus un topošos absolventus izmantot laiku lietderīgi, jo tas, kā tas ir izmantots, gribi negribi, atsauksies uz turpmāko dzīvi. Veiksmi!



Slēpt saturu

ECB valūtas kursi
2014-09-01


1 EUR = 0.7902 GBP
1 EUR = 8.1330 NOK
1 EUR = 9.1921 SEK
1 EUR = 1.3133 USD
1 EUR = 48.9815 RUB