• 01 Apr 2015 16:28 Šadurskis: Mikrouzņēmumu nodokļa izskatīšanā radušās būtiskas pretrunas
  • 01 Apr 2015 16:08 Starp Latvijas bankām lielākā peļņa pērn "Swedbank"; lielākie zaudējumi "Norvik bankai"
  • 01 Apr 2015 14:30 Tiesai nodod lietu saistībā ar balsu pirkšanu par labu ZZS
  • 01 Apr 2015 10:12 ◪ "SEB banka": Latvijas IKP šogad pieaugs par 2,4%; nākamgad - par 2,7%
  • 31 Mar 2015 16:56 Bankas "Citadele" auditētā peļņa pērn - 29,244 miljoni eiro
  • 31 Mar 2015 16:51 Belēvičs saņēmis pielaidi valsts noslēpumam, bet pats par to vēl nav pārliecinājies
  • 31 Mar 2015 13:34 Valdība tomēr lemj par valsts kapitālsabiedrību koordinācijas institūciju noteikt PKC
  • 31 Mar 2015 13:31 Atzinums: daļa no Stradiņa slimnīcas būvniecībā paveiktā būs jādemontē, daļa - jālabo
  • 31 Mar 2015 13:25 Visu valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu ienesīgums gada laikā pozitīvs
  • 31 Mar 2015 13:00 Par Saulkrastos izdarīto vīrieša slepkavību aizturētas trīs personas
 

Vēlies kļūt par BNS abonentu?

BNS ziņu vide pieejama tikai abonentiem. Lai par tādu kļūtu, jāreģistrējas!

 
 

Seko Mums

Follow BNS-Latvija on Twitter

  • ◪ "SEB banka" samazina Latvijas IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 2,4%

    "SEB banka" samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi līdz 2,4,% šogad un līdz 2,7% nākamgad, teikts "SEB bankas" jaunākajā Austrumeiropas ekonomikas apskatā. Savukārt inflāciju "SEB banka" Latvijā šogad prognozē 0,7%, bet 2016.gadā - 2,1% apmērā. Šogad februārī "SEB bankas" analītiķi prognozēja Latvijas ekonomikas pieaugumu par 2,5%, bet nākamajā gadā - par 3,0% Pēc aktīvu apmēra "SEB banka" ir trešā lielākā banka Latvijā.
  • Belēvičs saņēmis pielaidi valsts noslēpumam, bet pats par to vēl nav pārliecinājies

    Veselības ministrs Guntis Belēvičs (Zaļo un zemnieku savienība) ir saņēmis pielaidi valsts noslēpumam, aģentūrai BNS apstiprināja Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars. Tāpat Tavars pauda neizpratni par publiskajā telpā izskanējušo, ka Belēvičs varētu būt saņēmis "īstermiņa pielaidi valsts noslēpumam". "Ko nozīmē "īstermiņa pielaide"? Es pusgadu iepazīstos ar noslēpumu, bet pēc tam to uzreiz aizmirstu?" retoriski vaicāja Tavars.
  • Bankas "Citadele" auditētā peļņa pērn - 29,244 miljoni eiro

    Banka "Citadele" pagājušajā gadā strādājusi ar auditēto peļņu 29,244 miljonu eiro apmērā, kas ir par 91,2% vairāk nekā 2013.gadā, liecina bankas publiskotais pārskats. Savukārt bankas "Citadele" grupas peļņa pērn pieaugusi 2,4 reizes, sasniedzot 32,405 miljonus eiro.
  • FM: valsts kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns divos mēnešos izpildīts 98,8% apmērā

    Valsts kopbudžeta ieņēmumu plāns 2015.gada divos mēnešos izpildīts 98,8% apmērā, aģentūrai BNS pavēstīja Finanšu ministrijā (FM). Šā gada divos mēnešos kopbudžeta ieņēmumos iekasēti 1,413 miljardi eiro, kas ir par 41,7 miljoniem eiro jeb 3% vairāk salīdzinājumā ar attiecīgo laiku pērn. "Vērtējot šā gada janvāra un februāra kopbudžeta ieņēmumu pusi, jāsecina, ka pieaugums vērojams visās ieņēmumu pozīcijās, izņemot ieņēmumus no Eiropas Savienības (ES) atmaksām par realizētajiem projektiem."
 

 

EY: ir sektori, kur nākotnē nevajadzētu rēķināties ar Krieviju kā nopietnu noieta tirgu

Lielākais drauds Latvijas attīstībai pašlaik ir ģeopolitiskā nestabilitāte, kura lielā mērā ir saistīta ar Krieviju. Kāda varētu būt Krievijas ekonomikas tālākā attīstība un ar ko jārēķinās Latvijas uzņēmumiem, kā arī, kas gaidāms investīciju sfērā, intervijā aģentūrai BNS stāsta auditorkompānijas EY partneris Baltijā Guntars Krols:

- Kāda varētu būt tālākā Krievijas ekonomikas attīstība?

- Domāju, ka tuvākos divus trīs gadus būtisku uzlabojumu nebūs. Turklāt īstermiņa ekonomiskajās attiecībās ar Krieviju drīzāk vajadzētu paturēt prātā negatīvus attīstības scenārijus. Savukārt domājot ilgtermiņā, ir jāatceras, ka Krievija daudzas stratēģiskas izvēles pašlaik izdara tā, lai nebūtu jārēķinās ar Baltijas valstīm vai ar Eiropu. Piemērs ir kaut vai ostas - viņi mērķtiecīgi būvē savu infrastruktūru. Līdzīgas tendences mēs redzam finanšu sektorā. Tikko parādījās runas par iespējamu izslēgšanu no SWIFT tīkliem, Krievija paziņoja, ka veidos savu norēķinu sistēmu. Šādiem notikumiem, kuri strukturāli var mainīt izpratni par vairākām nozarēm, mums ir jābūt gataviem. Ir sektori, kur nākotnē nevajadzētu rēķināties ar Krieviju kā nopietnu noieta tirgu, jo viņi ilgtermiņā ir izvēlējušies iet pa citu ceļu.

Vairāk

 

Latvijas uzņēmējiem ir bijusi arī laba pieredze strādājot ar Krievijas tirgu, bet tikai uz Krievijas tirgu paļauties nevar. Ja 15-20% no uzņēmuma apgrozījuma ir saistīti ar Krieviju, tad gana daudzi uzņēmēji jau bažījas par nākotnes sadarbību.

- Vai jūs redzat uzņēmēju gatavību meklēt citus tirgus un vai daudziem maz ir alternatīva?

- Tas ir ļoti atkarīgs no konkrētā produkta vai pakalpojuma. Ja konkrētais produkts vai pakalpojums nav konkurētspējīgs Eiropas tirgū, tad nevar būt runas par to virzīšanu uz Eiropu. Ja produkts vai pakalpojums jau ir Eiropā, tad nav nekādu šķēršļu tirgu paplašināt. Tas ir saistīts tikai ar mārketinga izmaksām, jaunu partneru atrašanu vai pārstāvniecību atvēršanu. Ja uzņēmums jau darbojas piecos Eiropas tirgos, tad vēl piecus pielikt klāt ir iespējams, novirzot gan finanšu resursus, gan menedžmenta uzmanību no Krievijas uz šiem tirgiem.

Jautājums ir tikai par to, vai visi produkti, ko mēs esam virzījuši Krievijas tirgū, ir konkurētspējīgi arī citur. Es teiktu, ka nē.

- Kuri šajā ziņā ir lielākie sāpju punkti Latvijas tautsaimniecībā, ja neskaitām tranzītu, kurš ar Krieviju ir saistīts objektīvu iemeslu dēļ?

- Es teiktu, ka kopumā tie ir pārtikas ražotāji. Finanšu sektora atkarība no Krievijas savukārt vairs nav tik būtiska. Jā, pie mums kaut kādā līmenī joprojām ir nerezidentu depozīti, bet šis jautājums ir apzināts un labi kontrolēts. Tādēļ tur būtiskām bažām nevajadzētu būt. Turklāt Krievijas klienti pēdējā laikā jau sāka Latviju neizvēlēties kā pakalpojumu sniedzēju.

Es gan uzsvērtu, ka Latvijas gadījumā nav jārunā tikai par negatīvajām sekām sadarbībā ar Krieviju. Tas pats rubļa kursa kritums. Mēs daudz runājam par to, ka tagad uz Krieviju būs ļoti grūti eksportēt un mūsu produkti būs nekonkurētspējīgi. Es tā vietā aicinātu uzņēmējus paskatīties, cik un ko no Krievijas pašlaik var importēt. Gana daudzās nozarēs ir izejvielas, kuras tagad valūtas kursa dēļ Krievijā ir kļuvušas lētākas. Tiem uzņēmumiem, kuri to var izmantot, tagad ir gandrīz vai ziedu laiki. Piemērs, ir ķīmijas rūpniecība, kur izejvielu izmaksas tagad Krievijā varētu būt daudz zemākas. Ja uzņēmēji ir gana dinamiski un šīm tendencēm seko, kaut kāda sadarbība jau ir bijusi apspriesta, tas rada jaunas iespējas gan izmaksu ziņā, gan varbūt jaunu produktu ziņā.

Pilnu intervijas tekstu var lasīt bbs.bns.lv sadaļā "Komentāri".

Slēpt saturu

ECB valūtas kursi
2015-04-01


1 EUR = 0.7285 GBP
1 EUR = 8.6695 NOK
1 EUR = 9.2541 SEK
1 EUR = 1.0755 USD
1 EUR = 62.4363 RUB