• 24 Oct 2014 17:21 Drošības policijas priekšnieks nolēmis doties izdienas pensijā
  • 24 Oct 2014 07:53 Pēc dažām dienām gaiss iesils līdz +13 grādiem, brīvdienas vēl būs dzestras
  • 24 Oct 2014 02:13 ES līderi vienojas par klimata pārmaiņu mazināšanas politiku līdz 2030.gadam
  • 24 Oct 2014 00:28 Eiropadome apstiprina jauno Junkera vadīto Eiropas Komisiju
  • 23 Oct 2014 16:28 Rīgas dome plāno palielināt budžeta deficītu līdz 55,9 miljoniem eiro jeb 7,5%
  • 22 Oct 2014 13:43 Prezidents koalīcijas partijām dod nedēļu laika vienoties par nākamo valdību
  • 22 Oct 2014 13:35 Eiroparlaments apstiprina jauno EK sastāvu, kurā Dombrovskis ir viceprezidents
  • 22 Oct 2014 12:57 Opija magoņu sējumu platība Afganistānā pērn sasniegusi rekordu
  • 22 Oct 2014 12:55 Lietuva izvieto starptautiskajos tirgos 12 gadu eiroobligācijas
  • 22 Oct 2014 08:00 Tuvākajās dienās gaidāms tik auksts laiks kā parasti decembrī
 

Vēlies kļūt par BNS abonentu?

BNS ziņu vide pieejama tikai abonentiem. Lai par tādu kļūtu, jāreģistrējas!

 
 

Seko Mums

Follow BNS-Latvija on Twitter

  • Rīgas dome plāno palielināt budžeta deficītu līdz 55,9 miljoniem eiro jeb 7,5%

    Rīgas dome plāno veikt grozījumus pašvaldības budžetā, kas paredz palielināt budžeta deficītu līdz 55,9 miljoniem eiro, aģentūrai BNS pavēstīja domes Sabiedrisko attiecību nodaļā. Tādējādi plānotais budžeta deficīts šogad būtu 7,5% apmērā iepriekšējo 6,8% vietā. Attiecīgos budžeta grozījumus trešdien apstiprināja pašvaldības Budžeta komisija. Rīgas dome budžeta grozījumos plāno piešķirt finansējumu vietu skaita palielināšanai bērnudārzos, skolu labiekārtošanai, sociālajā nozarē strādājošo atalgojuma palielināšanai par 15% no šā gada 1.novembra.
  • Eiropadome apstiprina jauno Junkera vadīto Eiropas Komisiju

    Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi ceturtdienas naktī Eiropadomes sanāksmē Briselē apstiprināja jauno Eiropas Komisijas (EK) sastāvu, kuru vadīs bijušais Luksemburgas premjerministrs Žans Klods Junkers un, kurā Latvijas ekspremjeram Valdim Dombrovskim būs viceprezidenta eiro un sociālā dialoga jautājumos amats.   Eiropadomei pieder gala vārds par EK sastāva apstiprināšanu. Junkera vadītā komisija sāks darbu 1.novembrī.
  • ES līderi vienojas par klimata pārmaiņu mazināšanas politiku līdz 2030.gadam

    Eiropas Savienības (ES) valstu līderi naktī uz piektdienu Briselē panāca vienošanos par Klimata un enerģētikas politikas satvaru laika posmam no 2020.gada līdz 2030.gadam, tai skaitā, nosakot ES dalībvalstīm kopīgi sasniedzamos mērķus klimata pārmaiņu mazināšanas un enerģētikas jomā. Klimata un enerģētikas politikas satvara 2020.-2030.gadam mērķis ir panākt, ka ES ekonomika un enerģētika kļūst konkurētspējīgāka, drošāka un ilgtspējīgāka.
  • Pēc dažām dienām gaiss iesils līdz +13 grādiem, brīvdienas vēl būs dzestras

    Šīs nedēļas nogalē Latvijā saglabāsies dzestrs laiks, lai gan gaisa temperatūra sāks paaugstināties. Nākamnedēļ gaiss iesils līdz +13 grādiem, prognozē "Global Forecast System". Sestdien caur mākoņiem spīdēs saule, Kurzemes rietumu piekrastē debesis apmāksies, nokrišņi nav gaidāmi. Dienvidu vēja ātrums brāzmās sasniegs 9-14 metru sekundē. Minimālā gaisa temperatūra naktī un no rīta būs -2..-6 grādi, Austrumlatvijā dažviet -8 grādi; dienā temperatūra paaugstināsies līdz 0..+5 grādiem.
 

 

Dombrovskis: būtiskākais ES izaicinājums ir nepieļaut ļoti zemu ekonomisko izaugsmi

Eiropas Parlaments 22.oktobrī atbalstīja nākamās Eiropas Komisijas (EK) sastāvu, kurā Latvijas ekspremjeram Valdim Dombrovskim būs viceprezidenta eiro un sociālā dialoga jautājumos amats. Kādi būs lielākie izaicinājumi šajā amatā, vai Eiropas Savienības valstīm jāturpina stingri pieturēties pie fiskālās disciplīnas principiem un kādi jautājumi Eiropas Savienībā šobrīd varētu radīt lielākās grūtības, intervijā aģentūrai BNS stāsta Eiropas Komisijas viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos, Latvijas ekspremjers un "Vienotības" valdes loceklis Valdis Dombrovskis:

- Runājot par jūsu darbību Eiropas Komisijas viceprezidenta amatā, ko jūs redzat kā lielākos izaicinājumus?

- Attiecībā uz šo darbu Eiropas Komisijas viceprezidenta eiro un sociālā dialoga jautājumos amatā kā galveno riska faktoru Eiropas Savienībā es redzu ļoti lēnas ekonomiskās izaugsmes vai pat stagnācijas scenāriju. Ja mēs paskatāmies uz tādiem riska faktoriem kā novecojoša sabiedrība, augsts gan privātais, gan publiskais parādu līmenis, ļoti zema inflācija pat ar risku pāriet deflācijā, šie ir faktori, kas Japānā radīja "zudušo desmitgadi" vai pat divas. Faktiski mūsu uzdevums būtu no šāda stagnācijas vai ļoti zemas ekonomiskās izaugsmes scenārija izvairīties un nodrošināt ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi Eiropas Savienībā.

Vairāk

 

Būtiskākie darbi, kas šajā kontekstā būtu veicami, ir saistīti ar Eiropas Savienības un arī tās atsevišķu dalībvalstu konkurētspējas stiprināšanu, kas ietver Eiropas Savienības iekšējā tirgus stiprināšanu, īpaši tādās jomās kā pakalpojumi, enerģija, digitālais iekšējais tirgus, zinātne un inovācijas, kas ir viena no nedaudzajām publisko izdevumu jomām, kurā citas attīstītās ekonomikas vairāk nekā Eiropas Savienība. Ir gan arī labas ziņas, jo, ja paskatāmies Eiropas Savienības daudzgadu budžetu 2014.-2020.gadam, zinātne un inovācijas ir tieši visstraujāk augošā budžeta pozīcija. Tāpat uzdevumi saistīti ar administratīvā sloga samazināšanu, sevišķi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas, jāsaka, ir klasiska Eiropas Savienības problēma. Tāpat jāstrādā pie starptautiskās tirdzniecības veicināšanas, brīvās tirdzniecības līgumiem ar ASV, Kanādu, Japānu, tur gan, protams, jāuzsver, ka, vadot sarunas par šiem tirdzniecības līgumiem, svarīgi saglabāt Eiropas Savienības standartus, it īpaši tādās jomās kā pārtikas drošība attiecībā uz ģenētiski modificētiem organismiem, personas datu aizsardzību, jo, piemēram, zinām, ka ASV šajos jautājumos bieži vien ir cits skatījums. Un, ja mēs runājam par brīvās tirdzniecības līgumiem, mēs runājam par muitas tarifu samazināšanu nevis atteikšanos no mūsu kvalitātes prasībām.

Otrs būtiskais jautājums ir gan publisko, gan privāto investīciju veicināšana. Faktiski viens no prioritārajiem priekšlikumiem, ko gatavo jaunā Eiropas Komisija, ir investīciju pakete līdz 300 miljardu eiro apmērā, kas ietver gan publiskās, gan privātās investīcijas, lai tādā veidā stimulētu ekonomisko izaugsmi. Tāpat jāskatās uz pakāpenisku iekšējā patēriņa veicināšanu. Ekonomiskā situācija ir tāda, ja daudzās Eiropas Savienības, eiro zonas valstīs ir ļoti lēna ekonomiskā izaugsme, mēs nevaram paļauties uz savstarpēju eksportu kā ekonomikas dzinējspēku, jo pieprasījums ir zems visās valstīs. Tātad ir jāstrādā arī pie pieprasījuma puses veicināšanas.

Būtisks uzdevums manā portfelī ir nodrošināt koordināciju starp ekonomikas un finansiālajām un sociālajām un nodarbinātības politikām, lai, pieņemot kādus lēmumus ekonomikas vai finanšu jomā, būtu skaidrība, kā tas ietekmēs sociālos jautājumus, kā tas ietekmēs nodarbinātību, ar mērķi, lai ekonomiskās izaugsmes augļus sajustu pēc iespējas vairāk Eiropas Savienības iedzīvotāju, lai mērķtiecīgi risinātu arī tādas problēmas kā nabadzība un ienākumu nevienlīdzība, ar to saprotot gan nevienlīdzību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, gan pašās dalībvalstīs.

- Runājot par jūsu priekšteci Eiropas Komisijā Andri Piebalgu, par viņu uzzināja vidēji reizi piecos gados, kad viņš tika apstiprināts amatā, pārējo laiku bija diezgan liels klusums. Vai gatavojaties lauzt šo tradīciju un Latvijas valsts, Latvijas ekonomika varētu būt ieguvēji no tā, ka Eiropas Komisijā strādā Valdis Dombrovskis?

- Attiecībā uz Piebalga kungu negribētu piekrist šai analīzei. Varbūt bija atšķirība pirmajos piecos gados un otros piecos gados. Laikā, kad Piebalga kungs bija enerģijas komisārs, kas neapšaubāmi ir ļoti aktuāls jautājums arī Latvijai, sadarbība ar Piebalga kungu un viņa redzamība Latvijā bija krietni lielāka. Esot attīstības komisāra amatā, varbūt viņa redzamība nav bijusi tik liela, bet starp aktuālākajām tēmām pašā Latvijā varbūt nav tas, kā tiek īstenota Eiropas Savienības attīstības palīdzība. Zināmā mērā to nosaka konkrētais portfelis. Tomēr attiecībā uz manu portfeli par eiro un sociālo dialogu, par ekonomikas un sociālo jomu koordināciju, domāju, ka tie ir ļoti aktuāli jautājumi arī Latvijai, attiecīgi domāju būt ciešā sadarbībā ar Latviju. Faktiski pirmais solis, ko būs iespējams spert, būs drīz pēc nākamās Eiropas Komisijas apstiprināšanas ar Latvijas prezidentūras Eiropas Padomē sākumu, ļoti cieši koordinēsim savas darbības un cieši sadarbosimies.

- Var uzskatīt, ka Latvijai ir labs lobijs Eiropas Komisijā?

- Jāstrādā, lai tā būtu.

 

Pilnu intervijas tekstu var lasīt bbs.bns.lv sadaļā "Komentāri".

Slēpt saturu

 

ECB valūtas kursi
2014-10-24


1 EUR = 0.7887 GBP
1 EUR = 8.3400 NOK
1 EUR = 9.1881 SEK
1 EUR = 1.2659 USD
1 EUR = 53.1330 RUB