• 03 Sep 2014 07:44 Latvijā globālajā konkurētspējas indeksā pakāpusies uz 42.vietu
  • 02 Sep 2014 22:25 Dzīvoklī Zasulaukā nograndis sprādziens; divi cietušie
  • 02 Sep 2014 19:10 Lietuvas minerālmēslu ražotājs "Achema" oktobrī atsāks darboties ar pilnu jaudu
  • 02 Sep 2014 18:48 Ukrainas spēki pirms atkāpšanās no Luganskas lidostas uzspridzinājuši tās skrejceļu
  • 02 Sep 2014 18:04 Valdība iesniegs "E.ON Ruhrgas" nesaistošo piedāvājumu "Latvijas gāzes" akciju iegādei
  • 02 Sep 2014 17:11 No bankām lielākā peļņa pirmajā pusgadā - "Swedbank"; lielākie zaudējumi - "Nordea"
  • 02 Sep 2014 09:28 Latvijā jauno 10 eiro banknošu krājumi ir sagādāti laicīgi un pietiekamā apmērā
  • 02 Sep 2014 08:21 Prezidents: bankas "Citadele" pārdošanas procesa noslēgumā ir jāuzticas vadībai (2)
  • 02 Sep 2014 08:01 Prezidents: bankas "Citadele" pārdošanas procesa noslēgumā ir jāuzticas vadībai
  • 01 Sep 2014 15:15 Vācijas budžetā pirmajā pusgadā pārpalikums 1,1% apmērā no IKP
 

Vēlies kļūt par BNS abonentu?

BNS ziņu vide pieejama tikai abonentiem. Lai par tādu kļūtu, jāreģistrējas!

 
 

Seko Mums

Follow BNS-Latvija on Twitter

  • Latvijā globālajā konkurētspējas indeksā pakāpusies uz 42.vietu

    "Globālās konkurētspējas indeksa ziņojumā 2014-15" Latvija ierindojusies 42.vietā starp gandrīz 150 apsekotajām pasaules ekonomikām - šis Latvijai ir kāpums par 10 vietām salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, aģentūru BNS informēja Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā ("SSE Riga") Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka. Lietuva globālajā konkurētspējas indeksā atrodama vietu augstāk nekā Latvija, savukārt Igaunija ieņem augsto 29.vietu, pakāpjoties no 32.vietas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
  • Dzīvoklī Zasulaukā nograndis sprādziens; vismaz četri cietušie

    Dzīvoklī Zasulaukā otrdienas vakarā nograndis sprādziens, kurā cietuši vairāki cilvēki, aģentūrai BNS pavēstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD). Sprādziens noticis Stendes ielā, trīsstāvu namā, otrajā stāvā. Sprādzienu, iespējams, izraisījusi gāzes noplūde. Notikuma vietā VUGD darbinieki liesmas nekonstatēja. Namā sprādziena dēļ izdauzīti vairāki logi.
  • Latvijā jauno 10 eiro banknošu krājumi ir sagādāti laicīgi un pietiekamā apmērā

    Jauno desmit eiro banknošu krājumi ir sagādāti laicīgi un pietiekamā apmērā, aģentūrai BNS pavēstīja Latvijas Bankas komunikācijas speciālists Jānis Silakalns. "Gatavošanās Eiropas sērijas banknošu ieviešanai tiek veikta laicīgi un ir rūpīgi pārdomāta. Tas attiecas arī uz jauno desmit eiro banknoti un tās ieviešanu Latvijā, kurai sākām gatavoties vēl pirms pievienošanās eiro zonai.
  • Prezidents: bankas "Citadele" pārdošanas procesa noslēgumā ir jāuzticas vadībai

    Bankas "Citadele" pārdošanas procesa noslēgumā ir saprotams atklātības trūkums un tādēļ ir jāuzticas vadībai, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" teica Valsts prezidents Andris Bērziņš. Viņš atzīmēja, ka pozitīva ziņa ir investoru interese par banku, taču vēlēšanu tuvums rada dažādas diskusijas un pārmetumus par atklātības trūkumu. Bērziņš norādīja, ka bankas pārdošanai ir piesaistīts profesionāls konsultants, kas izveidojis pārdošanas plānu.=
 

Šurp, grāmatas, uz skolu, es būšu teicamnieks!

Laura Cibule, BNS Analītikas nodaļas redaktore

Pēc dažām dienām sāksies jauns mācību gads, un kā jau katru gadu tas sāksies ar cerībām, ka mazie un ne tik mazie resgaļi pa vasaru būs iztrakojušies un ar entuziasmu uzsūks jaunas zināšanas. Protams, ir jautājums, cik ātri šīs cerības noplaks. Piemēram, “DNB Latvijas barometra” šonedēļ publicētās aptaujas rezultāti liecina, ka Latvijas skolās ir novērojams disciplīnas trūkums. Es gan neteiktu, ka tas ir liels atklājums, tas vienkārši ir apliecinājums uz papīra reālajai situācijai.

Diemžēl ne jau tikai pamatskolās vai vidusskolās ir problēmas ar disciplīnu, to pašu var teikt par augstskolām. Protams, ir ļoti mērķtiecīgi jaunieši, kas savu nākotnes profesiju ir izvēlējušies jau mazotnē un ir darījuši daudz ko, lai papildinātu sevi, taču tādu ir ļoti maz. Lielākoties augstskolas pasniedzējiem (un pēcāk darba devējiem) nākas saskarties ar jauniešiem, kuru izvēli par labu kādai specialitātei ir noteikusi vai nu valsts budžeta apmaksātas studiju vietas iegūšana attiecīgajā programmā, vai attiecīgās programmas šķietamā popularitāte, vai zemāka mācību maksa vai citi iemesli, kas nav saistīti ar jaunieša interesēm. Attiecīgi jaunieša atdeve mācību procesam nav augsta. Labākajā gadījumā augstskolas diploms tiekiegūts, bet jautājums, vai pēcāk viņš tiešām strādās apgūtajā specialitātē.

Vairāk

 

Izglītības un zinātnes ministrija, kad tās vadībā vēl bija Vjačeslavs Dombrovskis, bija apņēmusies strādāt pie tā, lai izveidotu vienotu reģistru absolventu darba gaitu izpētei, kas apvienotu Valsts ieņēmumu dienesta, Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datubāzes. Šobrīd šis projekts ir, tā teikt, mazliet iestrēdzis, bet plānots, ka  absolventu darba gaitu uzskaites sistēma varētu tikt ieviesta 2015.gada beigās vai 2016.gada sākumā. Tajā gan vairs nav plānots iesaistīt NVA un VSAA. Tomēr šis reģistrs beidzot parādītu, cik augstskolu beidzēju reāli strādā apgūtajās profesijās. Šobrīd par to varam izteikt tikai pieļāvumus, bet, vismaz spriežot pēc sava paziņu loka, rādītāji nešķietiepriecinoši.

Tāpat joprojām ir aktuāls jautājums, cik objektīvs rādītājs ir centralizēto vidusskolas eksāmenu rezultāti. Arī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete intervijā aģentūrai BNS atzina, ka atzīt eksāmenu par nokārtotu, ja ir izpildīti tikai 5% uzdevumu, ir par maz un noteikti šis slieksnis ir jāceļ. Tāpat viņa norādīja, ka, piemēram, Rīgas Tehniskās universitātes mācībspēki atzinuši, ka jauniešu zināšanu līmenis, salīdzinājumā ar laika posmu pirms tika ieviests obligātais eksāmens matemātikā, nav uzlabojies un tas ir pierādījums tam, ka eksāmens pats par sevi nedod nekādu labumu.

Ko nu iesākt? Varbūt augstskolām vajadzētu apsvērt domu par iestājeksāmenu atjaunošanu/ieviešanu. Varbūt tas, ka izvēlētajā studiju programmā var iekļūt tikai sekmīgi nokārtojot specifisku iestājeksāmenu, motivētu jauniešus tiešām rūpīgāk apsvērt to, ko viņi grasās apgūt kā savu nākotnes profesiju. Pretējā gadījumā šobrīd lielākā daļa vidusskolas absolventu iesniedz dokumentus n-tajās augstskolās, pirmkārt, cerot kādā no tām iegūt valsts budžeta apmaksātu studiju vietu, nevis mērķtiecīgi gatavojas apgūt vienu specialitāti...

Runājot par pozitīvākām lietām, sākot no šī gada ir paredzēti arī dažādi uzlabojumi mācību procesā, kas ilgtermiņā varētu pozitīvi ietekmēt jauniešu zināšanas. Tostarp, turpmāk jau no pirmās klases tiks uzsākta pirmās svešvalodas apguve. Lai nejauktu citiem prātus, gribētu uzsvērt, ka pirmā svešvaloda, kā zināms, mūsu valstī ir kāda no Eiropas Savienības valstu oficiālajām valodām, attiecīgi vairākumā gadījumu tā ir angļu valoda, kuru līdz šim lielākoties māca no trešās klases. Tas, ka otru valodu sāks mācīt krietni agrāk, ir apsveicami, jo labas svešvalodas zināšanas kādam jaunietim var palīdzēt pavērt durvis uz kādu prestižu ārzemju augstskolu, bet citam - iegūt labāku darbu. Jebkurā gadījumā neesmu dzirdējusi nevienu,kurš būtu sūdzējies, ka labas svešvalodas zināšanas viņam ir bojājušas dzīvi.

Vārdu sakot, lai gan lielākoties cilvēks novērtē to, kas viņam ir, tikai tad, kad tas jau ir zudis, novēlu mācību gaitu uzsācējus un topošos absolventus izmantot laiku lietderīgi, jo tas, kā tas ir izmantots, gribi negribi, atsauksies uz turpmāko dzīvi. Veiksmi!



Slēpt saturu

ECB valūtas kursi
2014-09-02


1 EUR = 0.7933 GBP
1 EUR = 8.1220 NOK
1 EUR = 9.2018 SEK
1 EUR = 1.3115 USD
1 EUR = 49.1505 RUB