• 28 Feb 2015 08:11 Čalovskim cietumā ASV ir pieeja internetam
  • 27 Feb 2015 18:55 "Grindeks" koncerna provizoriskie zaudējumi pērn - 2,3 miljoni eiro
  • 27 Feb 2015 17:47 Saeimas komisijas vadītājs lūdz deputātus netikties ar Tibetas trimdas ministri
  • 27 Feb 2015 17:46 "Olainfarm" koncerna provizoriskā peļņa pērn - 12,662 miljoni eiro
  • 27 Feb 2015 16:24 DP aizturējusi personu par parakstu vākšanu par Latvijas pievienošanu Krievijai
  • 27 Feb 2015 16:10 Apcietina vecākus, kuri nodarījuši smagas traumas divus mēnešus vecam bērnam
  • 27 Feb 2015 15:39 ◪ FM samazina šā gada IKP izaugsmes prognozi no 2,8% līdz 2,1%
  • 27 Feb 2015 14:27 "Latvenergo" koncerna apgrozījums pērn sarūk par 8%; peļņa - 29,7 miljoni eiro
  • 27 Feb 2015 13:02 ◪ Latvijā pērn otra straujākā ekonomikas izaugsme Baltijā
  • 27 Feb 2015 13:00 ◪ Latvijas IKP pērn pieaug par 2,4%
 

Vēlies kļūt par BNS abonentu?

BNS ziņu vide pieejama tikai abonentiem. Lai par tādu kļūtu, jāreģistrējas!

 
 

Seko Mums

Follow BNS-Latvija on Twitter

  • ◪ Latvijas IKP pērn pieaug par 2,4%

    RĪGA, Feb 27, BNS - Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā pieaudzis par 2,4%, salīdzinot ar 2013.gadu, aģentūra BNS uzzināja Centrālajā  statistikas pārvaldē. Latvijas IKP 2014.gadā faktiskajās cenās bija 24,1 miljarda eiro apmērā, tajā skaitā ceturtajā ceturksnī Latvijas IKP bija 6,5 miljardu eiro apmērā. Pērn ceturtajā ceturksnī IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli izlīdzinātajiem, datiem pieauga par 2,1%, salīdzinot ar 2013.gada ceturto ceturksni, bet salīdzinājumā ar 2014.gada trešo ceturksni - par 0,6%. IKP, pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem, pērn ceturtajā ceturksnī palielinājies par 2,1%, salīdzinot ar 2013.gada attiecīgo periodu. Statistikas pārvaldē norādīja, ka no ražošanas aspekta, pēc sezonāli neizlīdzinātajiem datiem, salīdzināmajās cenās 2014.gadā, salīdzinot ar 2013.gadu, ir pieaudzis četru vadošo apstrādes rūpniecības nozaru temps: koksnes un koka izstrādājumu ražošana p
  • ◪ Latvijā pērn otra straujākā ekonomikas izaugsme Baltijā

    RĪGA, Feb 27, BNS - Latvijā pagājušajā gadā bija otrs straujākais iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums Baltijā, aģentūra BNS uzzināja Latvijas Centrālajā statistikas pārvaldē. Latvijā IKP pagājušajā gadā salīdzinājumā ar 2013.gadu pieauga par 2,4%, Lietuvā - par 2,9%, bet lēnākā izaugsme 2014.gadā bijusi Igaunijā - par 1,8%. Tajā pašā laikā pagājušā gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2013.gada ceturto ceturksni Latvijā bijis lēnākais IKP pieaugums starp Baltijas valstīm. Latvijā pērn ceturtajā ceturksnī ekonomika augusi par 2,1%, Lietuvā - par 2,4%, bet Igaunijā - par 2,7%. Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka pagājušajā gadā nevienā no četriem ceturkšņiem Latvijā nav bijusi straujākā izaugsme starp Baltijas valstīm. Pērn pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu Latvijas IKP auga par 2,8%, Lietuvas - par 3,3%, bet Igaunijas - par 0,3%, otrajā ceturksnī Lat
  • "Latvenergo" koncerna apgrozījums pērn sarūk par 8%; peļņa - 29,7 miljoni eiro

    Latvijas energoapgādes kompānija "Latvenergo" pērn strādāja 1,012 miljardu eiro apgrozījumus, kas ir par 8% mazāk nekā 2013.gadā, savukārt koncerna peļņa saruka par 35,5% - līdz 29,746 miljoniem eiro, liecina uzņēmuma paziņojums biržai "Nasdaq Riga".
  • Matīss: Krievija joprojām ieinteresēta tranzītā caur Latviju; šogad kravu apmērs nesaruks

    Krievijas puse joprojām ir ieinteresēta kravu pārvadājumiem izmantot Latvijas tranzīta koridoru un šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, kravu apmēram sarukt nevajadzētu, aģentūrai BNS ceturtdien pēc tikšanās ar Krievijas transporta ministru Maksimu Sokolovu sacīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Viņš norādīja, ka tikšanās aizvadīta ļoti pozitīva gaisotnē. Pērn par 6,7% pieaudzis caur Latviju vesto Krievijas kravu apmērs, sasniedzot 42,87 miljonus tonnu, un šogad apmērs varētu palikt aptuveni pērnā gada līmenī.
 

 

LVRTC: radio divu, trīs gadu laikā noteikti nepārcelsies no FM tikai uz internetu

Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir viens no vadošajiem elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem Latvijā, kā arī galvenais radiofonijas un televīzijas programmu zemes apraides tīkla operators valstī. Cik liela ir iespēja, ka radio no FM frekvencēm drīzumā varētu pārcelties tikai uz "strīmošanu" internetā un kāda ir Latvijas loma Eiropas digitālās kartes veidošanā, intervijā aģentūrai BNS stāsta LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta:

- Latvija šobrīd ir prezidējošā valsts ES Padomē. Saistībā ar šo jau pērn tika diskutēts par Latvijas lomu Eiropas digitālās kartes veidošanā. Kāda jūsu skatījumā ir Latvijas loma un ko Latvija var izdarīt sešu mēnešu laikā?

- Mēs esam pietiekami reālistiski. Lai arī Latvija šobrīd ir Eiropas prezidējošā valsts, īstos lēmumu pieņēmējus jau prezidentūra nemaina. Latvijas iespēja šajā situācija ir pamainīt dienaskārtību, kas ļautu vienu vai otru lēmumu pavirzīt uz vienu vai otru pusi. Atlikušie pieci prezidentūras mēneši paies zibenīgi. Vai būs padarīta darba sajūta, Latvija kopumā varēs novērtēt prezidentūras beigās.

Vairāk

 

- Respektīvi, tāda situācija, kāda tā bija Ziemassvētkos, varētu būt arī šā gada jūlijā?

- Fundamentālas pārmaiņas nav gaidāmas. Virtuālajā vidē Latvijā ir daudz problēmu un arī Eiropā kopumā ir daudz izaicinājumu šajā jomā saistībā ar digitālā tirgus attīstību. Visu laiku tiek runāts par vienotu digitālo tirgu, lai globālajā virtuālajā tirgū būtu kāda vērā ņemamam ietekme. Neredzu, ka šo jautājumu ātri var risināt. Mūsuprāt, dienaskārtībā būtu bijis jāliek klāt citi jautājumi, piemēram, digitālā satura pieejamība - kas iedzīvotājiem nes tūlītēju labumu.

- Savulaik bija plānots attīstīt LVRTC mākoņpakalpojumu biznesu. Kā veicas šajā jomā?

- LVRTC pakalpojumu portfelī mākoņpakalpojumi ir, bet tie nekad nav pozicionēti kā galvenie. LVRTC nekad nav plānojis un negrasās konkurēt ar tādiem milžiem kā "Google", "Amazon" u.tml. Tomēr ir skaidrs, ka valsts IT sektoram ir nepieciešama centralizācija un tur gan LVRTC skaidri redz savu lomu. Mākoņskaitļošanas pakalpojumi ir ļoti dažādi, un ir nišas, kurās mēs varam strādāt un attīstīties, piemēram, dažādu rezerves kopiju turēšana. Tas noteikti arī valsts līmenī ir centralizējams pasākums.

- Vai, jūsuprāt, radio varētu bāzēties tikai internetā un vairs neizmantot FM frekvences?

- Domāju, ka FM vēl ir ļoti dzīvotspējīgs. Latvijā radio un televīzijas apraides jomā ir ļoti maz naudas, jo mārketinga budžeti ir mazi, turklāt tie ir sadrumstaloti un nauda arvien vairāk tiek virzīta uz virtuālo vidi. Taču tas neļauj ticēt, ka "strīmošana" radio drīzumā ņems virsroku. Uzskatu, ka FM divu, trīs gadu laikā noteikti nepārcelsies tikai uz internetu. Lai pilnībā pārietu uz "strīmošanu", ir jāiegulda milzīgs darbs. FM priekšrocības vēl būs ilgi, es runāju par automašīnām, kurās ir FM radio, un arī vecāka gadagājuma cilvēki noteikti nepāries uz "strīmošanu".

šobrīd drīzāk ir stāsts par to, ka pietrūkst FM frekvenču diapazona, jo ir ļoti daudzi, kas vēlētos izmantot FM frekvences. Brīžiem jābrīnās, kā tās radio stacijas tiek galā ar finansējumu. "Strīmošana" ir jāņem vērā, bet tas noteikti nebūs tas, kas tuvākajā laikā iznīcinās FM.

Pilnu intervijas tekstu var lasīt bbs.bns.lv sadaļā "Komentāri".

Slēpt saturu

ECB valūtas kursi
2015-02-27


1 EUR = 0.7278 GBP
1 EUR = 8.5740 NOK
1 EUR = 9.3693 SEK
1 EUR = 1.1240 USD
1 EUR = 69.2000 RUB