• 26 Apr 2015 19:23 Neviens no 41 Latvijas valstspiederīgā Nepālā nav cietis; ĀM aicina ievērot drošību
  • 25 Apr 2015 21:41 Izdevies sazināties ar 21 Latvijas valstspiederīgo Nepālā; par diviem nav informācijas (2)
  • 25 Apr 2015 20:02 Izdevies sazināties ar 12 Latvijas valstspiederīgajiem Nepālā; par sešiem nav informācijas
  • 25 Apr 2015 08:58 Reirs: ES ir daudz izaicinājumu; nav pieļaujama izvairīšanās no nodokļu nomaksas
  • 24 Apr 2015 18:55 Reirs: bez reformām katrā ES dalībvalstī nevar gaidīt savienības kopīgu izaugsmi
  • 24 Apr 2015 14:13 Grieķijas finanšu ministrs: vienošanās ar aizdevējiem ir vienīgais risinājums
  • 24 Apr 2015 14:11 AT priekšsēdētāja amatam tiesneši virza Bičkoviču (2)
  • 24 Apr 2015 13:47 AT priekšsēdētāja amatam tiesneši virza Bičkoviču
  • 24 Apr 2015 13:24 Eirogrupas vadītājs: Grieķijai atlicis maz laika vienošanās panākšanai ar aizdevējiem
  • 24 Apr 2015 10:08 Miris miljonārs, bijušais "Admirāļu kluba" īpašnieks Jānis Dāvis
 

Vēlies kļūt par BNS abonentu?

BNS ziņu vide pieejama tikai abonentiem. Lai par tādu kļūtu, jāreģistrējas!

 
 

Seko Mums

Follow BNS-Latvija on Twitter

  • Grieķijas finanšu ministrs: vienošanās ar aizdevējiem ir vienīgais risinājums

    Vienošanās starp Grieķiju un aizdevējiem ir vienīgais risinājums, piektdien preses konferencē pēc Eirogrupas (eiro zonas finanšu ministru) sanāksmes sacīja Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis. Viņš minēja, ka pēdējo nedēļu laikā sarunās panākts būtisks progress, taču pilnīga konverģence starp pusēm vēl nav. "Vienošanās būs sarežģīta, bet notiks, jo tas ir vienīgais risinājums," teica Varufakis.
  • Miris miljonārs, bijušais "Admirāļu kluba" īpašnieks Jānis Dāvis

    Miris miljonārs, bijušais azartspēļu zāļu tīkla "Admirāļu klubs" īpašnieks Jānis Dāvis, noskaidroja aģentūra BNS. Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins aģentūrai BNS pastāstīja, ka Dāvja mirstīgās atliekas bez vardarbīgas nāves pazīmēm atrastas ceturtdienas rītā Jūrmalā. Šobrīd nav konstatētas pazīmes, ka tā bijusi pašnāvība. Policija nav uzsākusi kriminālprocesu, jo nav pamata uzskatīt, ka noticis noziedzīgs nodarījums, norādīja Anučins.
  • Finanšu ministrija aicina IZM nemaldināt nozares pārstāvjus

    Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) aprēķināto papildu finansējumu 116 miljonu eiro apmērā 2016. gadam piešķirt nav iespējams, tādēļ Finanšu ministrija (FM) aicina IZM nemaldināt nozares pārstāvjus,aģentūra BNS uzzināja Finanšu ministrijā. FM norāda, ka valdībā pieņemts lēmums, ka jaunās politikas iniciatīvas izglītības jomā 2016., 2017. un 2018. gadam var tikt iesniegtas tikai tādā gadījumā, ja tās nodrošina ilgtspējīgu strukturālo reformu īstenošanu.
  • Prokuratūrā nodota krimināllieta pret "Saskaņas" deputāti Ločmeli-Luņovu

    Prokuratūrā nodota krimināllieta pret "Saskaņas" Saeimas deputāti Regīnu Ločmeli-Luņovu, liecina pašas deputātes paziņojums medijiem. Deputāte skaidro, ka ceturtdien kļuvis zināms, ka prokuratūrā nodota krimināllieta, kurā viņas iepriekšējais liecinieka statuss pirms trim nedēļām ticis nomainīts uz aizdomās turētā statusu. "Runa ir par piecus gadus senu lietu, kuras ietvaros es nodevu izmeklēšanai visus nepieciešamos dokumentus un izmeklētājiem visus šos piecus gadus nebija nekādu jautājumu.
 

 

"Fortum": zemāko gāzes cenu mēs varētu sagaidīt vasarā, kad patēriņš ir viszemākais

Enerģētikas tirgū pašlaik ir vērojamas izmaiņas - zemās naftas cenas uz leju velk arī gāzes cenu, kas savukārt ietekmē siltuma un elektrības ražotājus. Kāds šis gads ir bijis Jelgavas siltumapgādes uzņēmumam "Fortum Jelgava", ar kādu apstākļu ietekmi ir jārēķinās sektorā un kādi investīciju projekti tiek īstenoti, intervijā aģentūrai BNS stāsta "Fortum Jelgava" valdes priekšsēdētāja Ginta Cimdiņa:

- Kādi bija "Fortum Jelgava" pagājušā gada finanšu rezultāti?

- Mūsu pagājušā gada apgrozījums bija 23,9 miljoni eiro, bet neto peļņa ap diviem miljoniem eiro. Vēl gan notiek gada pārskata audits.

- Tas ir sliktāk nekā iepriekšējā gadā?

- Jā, tas ir sliktāk kā bijām plānojuši un tādēļ peļņa ir arī par aptuveni 50% mazāka. Tam ir vairāki iemesli. Mēs esam uzņēmums, kurš nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un pārdošanu. Katrā no šīm nozarēm ir bijuši savi izaicinājumi. Arī ārējie apstākļi gan vienā, gan otrā jomā ir nelabvēlīgi, lai neteiktu vairāk.

Ja mēs runājam par siltumenerģiju, tad šogad bija salīdzinoši silta ziema - pat pārāk silta. Mūsu siltumenerģijas pārdošanas apmēri nekad nav bijuši tik zemi kā pašlaik. Turklāt tas neattiecas tikai uz Jelgavu. Tā ir tendence, ko var vērot visā Latvijā un pat visā Eiropā.

Vēl viens būtisks faktors - tāpat kā daudzi citi, mēs cīnāmies ar parādiem par piegādāto siltumenerģiju. Mums Jelgavā tie jau ir tuvu pie pieciem miljoniem eiro. Mēs darbojamies ļoti daudzveidīgi - sniedzam piedziņas lietas tiesā, slēdzam vienošanās ar parādniekiem utt. Tomēr pagājušajā gadā mēs bijām spiesti izveidot uzkrājumu šaubīgajiem parādiem 1,2 miljonu eiro apmērā. Visi šie faktori kopumā negatīvi ietekmē mūsu finanšu rezultātu.

Vairāk

 

Savukārt runājot par elektroenerģiju- papildus saražotajai elektroenerģijai, ko pārdodam brīvajā tirgū, kā atbalstu saņemam jaudas maksu, kas ir fiksēts maksājums. šāda veida atbalsta shēmu vēl Latvijā saņem tikai "Latvenergo", "Rīgas siltums" un "Juglas jauda". Līdz ar to mūsu ieņēmumi no elektroenerģijas ražošanas ir atkarīgi no tā, cik un par kādu cenu mēs esam spējīgi pārdot elektroenerģiju brīvajā tirgū, t.i. "Nord Pool Spot" biržā. "Nord Pool Spot" biržas Latvijas apgabalā cenas ir augstākas nekā, piemēram, Skandināvijā, bet tās tomēr bija zemākas, nekā mēs bijām plānojuši. Tādēļ arī var teikt, ka ārējie apstākļi kopumā nav visai labvēlīgi.

- Kāds jūsu apgrozījumā ir īpatsvars siltumenerģijai un elektroenerģijai?

- Apmēram puse uz pusi.

- Kādi ir plāni šim gadam?

- Viens faktors ir laika apstākļi. Ja nākamā ziema būs vēsāka, tad mūsu rezultāti varētu būt labāki. Nākamais kritiskais faktors ir šaubīgie debitori. Mēs turpināsim strādāt pie tā, lai situācija mainās, bet es paredzu, ka arī turpmāk te būs riski. Savukārt, kas attiecas uz elektroenerģijas cenām, tad gāzes cenu dēļ tās varētu būt mazākas nekā mēs plānojām vēl pagājušajā gadā.

Tādēļ, ja mēs šogad varētu strādāt ar vismaz tādiem pašiem rezultātiem kā pērn, tas būtu pieņemami.

- Kāds šis gads varētu būt siltumapgādes un koģenerācijas sektoram kopumā?

- Elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas ietekmē tikai tās stacijas, kuras strādā tirgū. Latvijā pašlaik tādas ir piecas stacijas - abas "Latvenergo" termoelektrocentrāles (TEC), "Rīgas siltums", "Juglas jauda" un mēs. Pārējiem koģenerācijas staciju projektiem nav svarīgi, kas notiek tirgū, - viņi saņem maksājumus pēc tarifa, kurš ir apstiprināts Ministru kabineta noteikumos. Savukārt mums un pārējiem elektroenerģijas vairumtirgotājiem ir svarīgas vairumtirdzniecības cenas biržā. Ja tās pakāptos no 40 līdz 60 eiro par megavatstundu, tad situācija rādītos pilnīgi cita.

- Tomēr šis gads ir sācies ar vēsturiski zemām cenām "Nord Pool Spot" biržā. Vai ir prognozes, ka šogad cenas varētu sasniegt kaut vai tos pašus 60 eiro par megavatstundu?

- Vasaras periodā noteikti. Mums pagaidām nav pietiekamu elektroenerģijas starpsavienojumu ar kaimiņvalstīm un elektroenerģijas izstrāde Latvijā vasaras mēnešos ir ierobežota. Vasarā hidroelektrostacijās ūdens ir salīdzinoši maz, savukārt TEC elektroenerģijas ražošanas apjomi koģenerācijas režīmā būtiski samazinās, jo ir vasara un un siltumenerģijas slodze ir tikai karstā ūdens piegādes vajadzībām . Tādēļ vasarās mēs tradicionāli nonākam vietējās elektroenerģijas deficīta situācijā un esam atkarīgi no importa. Savukārt tās valstis, no kurām mums ir jāimportē, šo situāciju ļoti labi zina. Tādēļ vasarā cenas varētu sasniegt 60-65 eiro par megavatstundu. Turklāt šogad vasara sāksies ātrāk. Parasti tā sākas maijā, jo enerģijas jomā Latvijā to nosaka palu beigas. Spriežot pēc "Latvenergo" ziņotā, šogad pali beigsies jau aprīļa sākumā.

Taču, kad 2016.gadā būs realizēti jaunie starpsavienojumu projekti Lietuvā, Latvijas zonā cenām vajadzētu samazināties līdz Skandināvijas līmenim. Tādēļ visiem ražotājiem ir svarīgi, lai Skandināvijas cenas atgrieztos tajā līmenī, kas ir pienācīgs, lai vispār kaut ko atmaksātos ražot un pārdot. Pašlaik vairumtirdzniecības cenu līmenis biržā ir par zemu.

- Kā šogad jūsu darbu ietekmēs gāzes cenas?

- Gāzes cenas pašlaik ir ar lejupejošu līkni. Tā kā Latvijai piemērojams pēdējo deviņu mēnešu vidējās cenas periods, mēs zemāko cenu varētu sagaidīt vasarā, kad gāzes patēriņš jau tāpat ir viszemākais. Tādēļ arī ir jautājums, vai patērētāji no tā kaut ko sajutīs. Savukārt no siltumenerģijas viedokļa svarīgāka būtu gāzes cenas prognoze nākamajai ziemai.

Pilnu intervijas tekstu var lasīt bbs.bns.lv sadaļā "Komentāri".

Slēpt saturu

ECB valūtas kursi
2015-04-23


1 EUR = 0.7170 GBP
1 EUR = 8.5160 NOK
1 EUR = 9.3790 SEK
1 EUR = 1.0772 USD
1 EUR = 55.2952 RUB