• 01 Nov 2014 12:12 Darbu sāk Junkera vadītā EK
  • 01 Nov 2014 10:40 Lietuvā stājas spēkā aizliegums pārdot enerģijas dzērienus nepilngadīgajiem
  • 01 Nov 2014 09:57 Brensons sola turpināt "Virgin" komerciālo kosmosa lidojumu programmu
  • 31 Oct 2014 17:58 Vilks: absurdi, ka bankas "Citadele" pārdošanu EM un PA nevar novest līdz rezultātam
  • 31 Oct 2014 16:55 Pētījums: studiju maksas, stipendijas Eiropas valstīs joprojām krasi atšķiras
  • 31 Oct 2014 12:01 Straujuma pati parakstītu "Citadeles" līgumu, ja tas būtu tehniski iespējams
  • 31 Oct 2014 10:32 AT noraida "Saskaņas" pieteikumu par vēlēšanu rezultātiem Latgalē (3)
  • 31 Oct 2014 10:16 AT noraida "Saskaņas" pieteikumu par vēlēšanu rezultātiem Latgalē (2)
  • 31 Oct 2014 10:05 AT noraida "Saskaņa" pieteikumu par vēlēšanu rezultātiem Latgales iecirkņos
  • 30 Oct 2014 18:08 Lūkass: Putins ar provokācijām Baltijas valstīs vēlas iznīcināt NATO
 

Vēlies kļūt par BNS abonentu?

BNS ziņu vide pieejama tikai abonentiem. Lai par tādu kļūtu, jāreģistrējas!

 
 

Seko Mums

Follow BNS-Latvija on Twitter

  • ◪ Straujumai gribētos redzēt lielāku Latvijas progresu "Doing Business" reitingā

    Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai gribētos redzēt lielāku Latvijas progresu Pasaules Bankas (PB) ikgadējā "Doing Business" reitingā, kurā Latvija šogad ierindota 23.vietā. "Protams, priecē fakts, ka Latvija ir pakāpusies par vienu vietu augstāk, tomēr gribētos lielāku progresu,"  aģentūrai BNS norādīja Straujuma. Viņa gan arī atzīmēja, ka topošās valdības deklarācijā ir iekļauti mērķi panākt uzlabojumus šajā reitingā, veicot pastāvīgu konkurētspējas un uzņēmējdarbības vides monitoringu, kā arī novēršot tās trūkumus, piemēram, sakārtojot tiesu sistēmu un uzlabojot būvniecības procesu.
  • "Stockmann" slēgs veikalus "Seppala" Latvijā un Lietuvā

    Somijas mazumtirdzniecības grupa "Stockmann" plāno slēgt veikalus "Seppala" Latvijā un Lietuvā, kā arī samazināt šo veikalu skaitu Somijā un Igaunijā, atlaižot pavisam 380 darbinieku.
  • Prezidentam pret ministru kandidātiem iebildumu nav; valdību varētu apstiprināt 5.novembrī

    Valsts prezidentam Andrim Bērziņam nav iebildumu pret partiju izvirzītajiem ministru kandidātiem, tādēļ nākamā valdība Saeimā varētu tikt apstiprināta nākamajā trešdienā, 5.novembrī, pēc tikšanās ar prezidentu žurnālistiem sacīja premjere Laimdota Straujuma ("Vienotība"), kurai uzticēts veidot arī jauno valdību. "Mēs pārrunājām [ministru kandidātus], es nedzirdēju noraidījumus," uz jautājumu, vai prezidents pauda attieksmi pret ministru krēslu pretendentiem, teica Straujuma. Viņa norādīja, ka šobrīd ir skaidrība par nākamās valdības sastāvu, bet līdz nākamajai nedēļai vēl turpināsies darbs pie valdības deklarācijas.
  • No Balviem un vairākiem pagastiem AT sniedz liecību vēlēšanu rezultātu apstrīdēšanas lietā

    Liecinieki no Balviem un apkārtējiem pagastiem otrdien sniedza liecību gan klātienē, gan ar video konferences starpniecību 12.Saeimas vēlēšanu rezultātu apstrīdēšanas lietā vairākos Latgales vēlēšanu iecirkņos, aģentūra BNS novēroja tiesā. Tiesā otrdien kopumā tika nopratināti 15 liecinieki. Vairis Kokarevičs tiesas sēdē liecināja, ka vēlēšanu dienā bijis pie kultūras nama Balvos, kur pie viņa vērsās jaunieši, prasot, vai viņš vēlas nopelnīt desmit eiro, ja balsos par ceturto sarakstu. Viņš noraidījis jauniešu piedāvājumu.
 

 

NVA: gada beigās bezdarba līmenis nepārsniegs 9%

Šis varētu būt pirmais gads pēc krīzes, kurš noslēgsies ar bezdarba līmeni zem 10% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. Kāda pašlaik ir situācija nodarbinātībā, kā to ietekmē Krievijas sankcijas un kādas cerības tiek lolotas par "Liepājas metalurga" darba atsākšanu, intervijā aģentūrai BNS stāsta Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) vadītāja Inese Kalvāne:

- Kādas izmaiņas šogad ir notikušas darba tirgū?

- šogad nodarbinātības situācijā ir lietas, kas bija līdzīgas ar iepriekšējiem gadiem, un ir bijušas arī atšķirīgas iezīmes.

No sākuma par līdzīgo. Tāpat kā pērn, arī šogad bezdarba līmenis Latvijā ir samazinājies. Ja mēs salīdzinām ar gada sākumu, tad kritums bezdarbā ir par 1,3 procentpunktiem - no 9,5% gada sākumā līdz 8,2% septembra beigās. Savukārt, ja salīdzinām ar 2010.gadu, tad reģistrētā bezdarba līmeņa kritums ir 6 procentpunkti - no 14,3% līdz 8,2%. Tas ir būtiski.

Vairāk

 

Tāpat nodarbinātības rādītājiem Latvijā tradicionāli ir sezonāls raksturs. Tad, kad ir sezonas darbi, mēs redzam acīmredzamu nodarbinātības pieaugumu, bet tad, kad beidzas šie darbi un sākas apkures sezona, tad savukārt reģistrētais bezdarbs nedaudz pieaug.

Savukārt kā atšķirīgu tendenci var vērtēt to, ka ir samazinājies ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars. Pašlaik tie ir gandrīz 35% no visiem bezdarbniekiem. Pirms gada šīs īpatsvars bija 38,5%, bet pirms diviem gadiem - 45,8%. Tajā pašā laikā jāsaka, ka šogad ilgstošo bezdarbnieku skaita samazinājums tomēr ir kļuvis lēnāks un palielinās ilgstošā bezdarba periods. Ar to es gribu teikt, ka cilvēki, ilgstoši nestrādājot, kļūst arvien nekonkurētspējīgāki darba tirgū.

Vienlaikus bezdarba periods kā tāds kopš krīzes laikiem ir samazinājies būtiski un ir palielinājies arī to cilvēku skaits un īpatsvars, kas saņem bezdarbnieku pabalstus. Ja krīzes laikā - 2010.gadā - tikai 25% no reģistrētajiem bezdarbniekiem saņēma bezdarbnieka pabalstu, tad tagad šis īpatsvars ir lielāks - pašlaik 38,7%. Bezdarbnieka pabalstu mūsu valstī maksā deviņus mēnešus. Tas nozīmē, ka reģistrēto bezdarbnieku rindās pieaug to cilvēku skaits, kas gluži vienkārši ir darba maiņas procesā. Ja viņi saņem pabalstu, tas nozīmē, ka viņi iepriekšējā gada laikā ir strādājuši vismaz 9 mēnešus un veikuši iemaksas sociālajai apdrošināšanai un tagad ir cita darba meklējumos. Turklāt, ja ar ilgstošajiem bezdarbniekiem mums ir diezgan daudz jāstrādā un viņi darbā iekārtojas ar grūtībām, tad šie cilvēki jaunu darbu atrod bez lielām problēmām.

Kas attiecas uz bezdarba periodu, tad 2008.gadā, kad krīze vēl nebija sākusies, vidējais bezdarba periods bija 138 dienas un ilgstošie bezdarbnieki bija nepilni 15% no reģistrētajiem bezdarbniekiem. 2012.gadā, kad pilnā mērā bija jūtamas krīzes sekas, ilgstošais bezdarbs bija gandrīz 46% un bezdarba vidējais ilgums bija 302 dienas. Pašlaik vidējais bezdarba ilgums ir 235 dienas un kopumā tas ir uzskatāms samazinājums.

Ja runājam par reģioniem, tad bezdarba līmenis ir samazinājies visur - arī Latgalē. Taču nemainīgi saglabājas reģionālās atšķirības - Rīgā bezdarba līmenis ir vismazākais, Latgalē vidēji trīs reizes lielāks.

Savukārt, kas attiecas uz pieprasījumu darba tirgū, tad vislielākais brīvo darbvietu skaits ir kvalificētiem strādniekiem un amatniekiem, nemainīgi liels pieprasījums ir pēc mazumtirdzniecības darbiniekiem un vienkāršu darbu darītājiem. Savukārt jaunums ir tas, ka pieprasītāko profesiju topā tagad ir kravas automašīnu vadītāji. Arī tie bezdarbnieki, kas ar NVA palīdzību iegūst augstākas kategorijas autovadītāju apliecības, ļoti sekmīgi atrod darbu.

- Tad jau tas ir pretrunā ar kravu pārvadātāju teikto, ka Krievijas ieviesto sankciju dēļ viņiem tagad ir dīkstāves?

- Pagaidām es to vēl nesauktu par pretrunu. Nodarbinātībā tomēr tas, kas notiek tautsaimniecībā, atspoguļojas ar zināmu laika nobīdi. Paskatīsimies, kas notiks gada beigās. Es arī esmu dzirdējusi pārvadātāju teikto, kā viņus ietekmē sankcijas, bet katrs uzņēmējs jau arī domā, kā pārkārtot savu biznesu. Tādēļ paskatīsimies, kāda situācija būs gada beigās.

Tas pats attiecas uz pārtikas pārstrādi. Tur - it īpaši sezonas laikā - ir pieprasījums pēc darbiniekiem. Taču mēs arī dzirdam ekspertu teikto, ka jau augustā bija vērojams pārtikas pārstrādes uzņēmumu ražošanas apmēru samazinājums. šobrīd es nevarētu teikt, ka tas kaut kādā mērā būtu atspoguļojies nodarbinātības rādītājos, bet mēs gatavojamies, ka, iespējams, var būt arī šādu cilvēku pieplūdums.

- Kāds varētu būt bezdarba līmenis gada beigās un cik liels pienesums varētu būt tieši sezonas darbu beigšanās dēļ?

- Visi sezonas darbi vēl nav beigušies, bet oktobrī tas jau varētu notikt. Labklājības ministrija prognozē, ka gada beigās bezdarba līmenis varētu pārsniegt 9%. Mēs pagaidām esam optimistiskāki. Analizējot operatīvos datus, mēs gribētu prognozēt, ka bezdarba līmenis augs līdz 9%. Veidojot šīs prognozes, mēs arī balstāmies uz cerību, ka atsāks darboties "Liepājas metalurgs".

Pilnu intervijas tekstu var lasīt bbs.bns.lv sadaļā "Komentāri".

 

Slēpt saturu

 

ECB valūtas kursi
2014-10-31


1 EUR = 0.7842 GBP
1 EUR = 8.4900 NOK
1 EUR = 9.2664 SEK
1 EUR = 1.2524 USD
1 EUR = 53.8575 RUB