• 30 Jan 2015 08:19 "Norvik bankas" vadītājs: 10 gadu perspektīvā banka būs pārstāvēta visās Baltijas valstīs
  • 29 Jan 2015 22:18 ES pagarinās ierobežojošus pasākumus pret Krieviju (4)
  • 29 Jan 2015 21:26 ES pagarinās ierobežojošus pasākumus pret Krieviju (3)
  • 29 Jan 2015 20:31 ES pagarinās ierobežojošus pasākumus pret Krieviju (2)
  • 29 Jan 2015 20:12 ES paplašinās ierobežojošus pasākumus pret Krieviju
  • 29 Jan 2015 19:29 Beness Aijo februārī uz tiesas sēdi ierasties neplāno; Donbasā piedalās karadarbībā
  • 29 Jan 2015 19:06 LRA prezidenta amatam virza Mārtiņu Bondaru; gaidīs pārējo partiju viedokļus (3)
  • 29 Jan 2015 18:34 LRA prezidenta amatam virza Mārtiņu Bondaru; gaidīs pārējo partiju viedokļus (2)
  • 29 Jan 2015 18:14 LRA prezidenta amatam virza Mārtiņu Bondaru; gaidīs pārējo partiju viedokļus
  • 29 Jan 2015 16:20 Saeima vērtēs ieceri par piecu īpašumu atdošanu ebreju kopienai (3)
 

Vēlies kļūt par BNS abonentu?

BNS ziņu vide pieejama tikai abonentiem. Lai par tādu kļūtu, jāreģistrējas!

 
 

Seko Mums

Follow BNS-Latvija on Twitter

  • LMT apgrozījums pērn samazinās par 6,2% - līdz 161,3 miljoniem eiro

    (turpinājums sekos) RĪGA, Jan 29, BNS - Mobilo sakaru operators "Latvijas Mobilais telefons" (LMT) pērn strādāja ar 161,3 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 6,2% mazāk nekā 2013.gadā, žurnālistus ceturtdien informēja LMT prezidents Juris Binde. Savukārt LMT peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas jeb EBITDA pērn bija 50,1 miljons eiro, kas ir par 3,3% mazāk nekā gadu iepriekš. LMT  ir vecākais Latvijā strādājošais mobilo sakaru operators. Pašlaik operatora īpašnieki ir "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (23%), Latvijas elektronisko sakaru sniedzējs "Lattelecom" (23%), Latvijas valsts Satiksmes ministrijas personā (5%), kā arī skandināvu "TeliaSonera" (49%). Aira Šmelde, +371 67088614,  eko_zinas@bns.lv
  • ◐Atbalsta kriminālatbildības noteikšanu par prettiesisku dalību bruņotā konfliktā ārzemēs

    Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja iespēju noteikt kriminālatbildību par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā, par bruņota konflikta finansēšanu, kā arī vervēšanu, apmācīšanu un nosūtīšanu bruņotam konfliktam, aģentūra BNS uzzināja parlamentā. Par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā tiks atzīta aktīva piedalīšanās ārpus Latvijas teritorijas notiekošā bruņotā konfliktā, kas vērsts pret valsts teritoriālo neaizskaramību vai politisko neatkarību, vai citādi ir pretrunā Latvijai saistošām starptautiskajām tiesībām.
  • SEB grupas peļņa pērn Latvijā - 23,2 miljoni eiro

    SEB grupa pagājušajā gadā Latvijā guvusi peļņu 23,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10% mazāk nekā 2013.gadā, aģentūrai BNS pavēstīja " SEB bankas" korporatīvās komunikācijas vadītājs Mārtiņš Panke. 2013.gadā SEB grupa Latvijā strādāja ar auditēto pelņu 25,69 miljonu eiro apmērā, bet "SEB bankas" peļņa bija 23,748 miljoni eiro. Pēc aktīvu apmēra "SEB banka" ir trešā lielākā banka Latvijā.
  • Būvniecības izmaksas pērn Latvijā pieaug par 0,4%

    Būvniecības izmaksas pagājušajā gadā salīdzinājumā ar 2013.gada vidējo līmeni Latvijā palielinājušās par 0,4%, aģentūra BNS uzzināja Centrālajā statistikas pārvaldē. Tostarp strādnieku darba samaksa 2014.gadā salīdzinājumā ar 2013.gadu pieauga par 3,1%, izmaksas mašīnu un mehānismu uzturēšanai un ekspluatācijai kāpa par 0,4%, bet būvmateriālu cenas samazinājās par 0,4%. Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka 2014.gada decembrī, salīdzinot ar 2013.gada decembri, būvniecības izmaksas Latvijā palielinājās par 0,9%.
 

 

Vēstnieks: kopš sankciju ieviešanas visiem būtu bijis jāsaprot, ka sekas ir kaitīgas

Pēc Krimas aneksijas pērn Eiropas Savienība (ES) ieviesa sankcijas pret Krieviju, kas augustā atbildēja ar embargo ES lauksaimniecības preču importam. Kopš tā laika nekas nav mainījies, un arī pašlaik sarunas par iespējamu atteikšanos no sankcijām nav beigušās ne ar ko. Kāda ietekme sankcijām jau ir un vēl varētu būt uz Latvijas un Krievijas savstarpējo tirdzniecību un vai Krievija varētu papildināt savu embargo sarakstu, intervijā aģentūrai BNS stāsta Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs:

- Kā Latvijas un Krievijas savstarpējo tirdzniecību līdz šim ir ietekmējušas ES un Krievijas savstarpēji noteiktās sankcijas?

- Tās jau ir radījušas zināmu spriedzi prātos, noskaņojumā un attiecīgi plānos. Vēl vairāk - ES noteiktās sankcijas ir kļuvušas par vienu no iemesliem, kas pasliktina mūsu ekonomisko situāciju. Kopā ar diezgan straujo naftas cenu kritumu tas ir izraisījis arī rubļa kursa kritumu.

 

Vairāk

 

Savukārt embargo, ko, atbildot uz šīm sankcijām, Krievija noteica attiecībā uz ES lauksaimniecības precēm un citām valstīm, kas piemēro sankcijas, ir ietekmējis jūsu tirgu. Īpaši tas attiecas uz piena rūpniecību un šajā jomā zaudējumi ir acīmredzami. Vienlaikus, pateicoties tām nopietnajām iestrādnēm mūsu ekonomiskajās attiecībās, kādas ir bijušas līdz šim, tirdzniecības apgrozījums 2014.gadā starp mūsu valstīm nebūs samazinājies. Tam pat ir aptuveni 20% liels pieaugums. Pēc Krievijas muitas datiem mēs prognozējam, ka tirdzniecības apgrozījums 2014.gadā ar Latviju var pārsniegt 13 miljardus ASV dolāru. 2013.gadā šis apgrozījums pārsniedza 11 miljardus ASV dolāru.

Tāpat jums ļoti labi ir zināms, cik daudz ir noslogots jūsu dzelzceļš, kāds kravu apgrozījums ir ostās. Tādēļ pozitīvās sadarbības inerce pagaidām ir saglabājusies. Bet sankciju un nedraudzīgas retorikas dēļ pastāv arī satraucošas gaidas par nākotni. Vienlaikus ir arī zināms par "Transņeftj" lēmumu novirzīt savas kravas uz citām Baltijas jūras ostām. šie lēmumi ir loģiski un Latvija jau sen par tiem zināja, jo Krievija attīsta savas ostas Ustjlugā Ļeņingradas apgabalā un arī citās vietās. Ir tikai dabīgi, ka, pēc šo pārkraušanas punktu izveides mēs gribam tos noslogot, lai gūtu maksimālu atdevi no ieguldījumiem. Tāpat preces un kravas dodas turp, kur ir labvēlīga ekonomiskā un politiskā atmosfēra. No politiskā viedokļa šeit situācija nav pati labvēlīgākā, tādēļ ir virkne investīciju projektu - un tieši par investīciju projektu es gribētu nosaukt arī "Jauno vilni" -, kas var beigties. "Jaunais vilnis" 2015.gadā Jūrmalā var arī nenotikt un tieši nelabvēlīgas vides dēļ. Kāpēc es to saucu par investīciju projektu? Tādēļ, ka tas ir pilnībā komerciāls projekts, kurā piedalās gan Krievijas biznesa, gan kultūras pārstāvji, un tā pastāvēšanas 13 gados šis projekts ir devis jaunu elpu Jūrmalai. To jūs varat redzēt braucot pa Jūrmalas ielām - praktiski ik pēc kilometra jūs droši vien ieraudzīsiet kādu objektu, kas ir vai nu uzbūvēts šajā laikā vai ir celtniecības stadijā. Vai šī elpa Jūrmalā būs jūtama arī turpmāk, lielā mērā būs atkarīgs no tā, kā turpinās veidoties Latvijas politika, tostarp attiecībā pret saviem kaimiņiem.

- Tādā gadījumā kādas ir jūsu prognozes Latvijas un Krievijas ekonomiskajām attiecībām 2015.gadā?

- Ja pozitīvās norises Latvijas un Krievijas attiecībās attīstīsies - un es ļoti gribētu, lai tās attīstās -, tad domāju, ka mazināsies arī bažas par tirdzniecības apgrozījuma un kravu plūsmas kritumu. Tomēr, ja šīs norises apsīks, tad visdrīzāk optimistiskas prognozes par jauno gadu izteikt nevar.

- Vai Krievijā nav nostalģijas pēc kādiem Latvijas produktiem, kas pašlaik embargo dēļ nav pieejami?

- Domāju, ka zināmi nostalģijas elementi iespējams arī ir. Taču arī mūsu lauksaimniecības nozare neguļ un šo situāciju maksimāli mēģina izmantot, aizņemot tagad brīvo nišu. Turklāt jums ir konkurenti arī no citām valstīm, tādēļ nekādu piena produktu deficītu vai trūkumu Krievija pašlaik neizjūt. Es ļoti vēlētos, lai sankcijas šogad tiek atceltas, jo tās nesasniedz tos mērķus, kuru dēļ tika ieviestas. Tieši otrādi - pasliktina situāciju un soda ne tikai to valsti, pret kuru ir vērstas, bet soda arī pašus sankciju ieviesējus. Tas pats rublis - tā kursa kritums gluži vienkārši ir padarījis nekonkurētnespējīgu jūsu produkciju mūsu tirgū. Tajā skaitā arī šprotes. Tad kurš cieš? Jā, mēs droši vien varam iztikt arī bez šprotēm, jo tā nav pirmās nepieciešamības prece. Savukārt jums nāksies slēgt vairākus uzņēmumus. Vai tas ir labi? Tas ir slikti un mums tas pilnīgi noteikti nav vajadzīgs. Jums tāpat.

Pilnu intervijas tekstu var lasīt bbs.bns.lv sadaļā "Komentāri".

Slēpt saturu

ECB valūtas kursi
2015-01-29


1 EUR = 0.7477 GBP
1 EUR = 8.8230 NOK
1 EUR = 9.3245 SEK
1 EUR = 1.1315 USD
1 EUR = 78.2726 RUB