• 26 Nov 2014 07:10 Brīvdienās tiks atvērtas pirmās slēpošanas trases
  • 26 Nov 2014 06:40 Nedēļas nogalē gaidāms saulains un līdz -15 grādiem auksts laiks
  • 25 Nov 2014 14:04 Straujuma: Latvijas ostu valdes ir daļēji politizētas; izmaiņas regulējumā jāvērtē
  • 25 Nov 2014 10:24 Robežsardze un policija par 82,3 tūkstošiem eiro pirks speciālos līdzekļus un ekipējumu
  • 25 Nov 2014 10:21 Iepriekšējās valdības ministriem un konsultantiem kompensācijās izmaksās 33 tūkstošus
  • 25 Nov 2014 10:12 Skatītāji aktīvi apmeklē Latvijas jaunākās filmas
  • 25 Nov 2014 09:24 Kipras ārlietu ministrs: Dombrovska nonākšana EK atbilst ES pilsoņu interesēm
  • 25 Nov 2014 03:35 Robežsardze un policija iepirks speciālos līdzekļus un ekipējumu
  • 25 Nov 2014 03:23 Kompensācijas iepriekšējās valdības ministriem un konsultantiem pārsniedz 30 tūkstošus
  • 24 Nov 2014 16:31 Premjere: ja IZM būs skaidrs redzējums, trūkstošā nauda skolotāju algām tiks atrasta
 

Vēlies kļūt par BNS abonentu?

BNS ziņu vide pieejama tikai abonentiem. Lai par tādu kļūtu, jāreģistrējas!

 
 

Seko Mums

Follow BNS-Latvija on Twitter

  • Iepriekšējās valdības ministriem un konsultantiem kompensācijās izmaksās 33 tūkstošus

    Valdība otrdien atbalstīja kompensāciju piešķiršanu iepriekšējās valdības ministriem un konsultantiem, tiem beidzot pildīt amata pienākumus, aģentūra BNS uzzināja Ministru kabinetā. Valsts kancelejai kopumā nepieciešami 33 402 eiro, tostarp kompensāciju izmaksai Ministru kabineta locekļiem 25 304 eiro, kas ietver kompensāciju par neizmantotajām atvaļinājuma dienām (10 507 eiro), atlaišanas pabalstu (9996 eiro) un sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (4801 eiro).
  • Robežsardze un policija par 82,3 tūkstošiem eiro pirks speciālos līdzekļus un ekipējumu

    Valsts robežsardze un Valsts policija par 82 380 eiro pirks speciālos līdzekļus un ekipējumu, otrdien apstiprināja valdība. Līdzekļi Iekšlietu ministrijai (IeM) piešķirti no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Ministrija norāda, ka papildu finansējums nepieciešams, ņemot vērā izmaiņas reģiona drošības situācijā un notikumus Ukrainā, kā arī gatavojoties valstiski īpaši nozīmīgam pasākumam - Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē 2015.gada pirmajā pusē.
  • Skatītāji aktīvi apmeklē Latvijas jaunākās filmas

    Skatītāji aktīvi apmeklē Latvijas jaunākās filmas, liecina aģentūras BNS apkopotie dati. Filma "Izlaiduma gads" iekļuvusi kopš neatkarības atgūšanas Latvijā radīto filmu topa 7.vietā, aģentūrai BNS pastāstīja filmas režisors Andris Gauja. Filmu sešu nedēļu laikā noskatījušies 33 800 cilvēki. Gauja sacīja, ka labie filmas izrādīšanas rezultāti ir mērķtiecīga darba rezultāts. "Cilvēkus jāspēj un jāmāk ieinteresēt par filmu, mēs ļoti cenšamies cīnīties par katru skatītāju," uzsvēra Gauja, atzīstot, ka auditorijai vēl arvien ir skepse pret Latvijas kino.
  • Kipras ārlietu ministrs: Dombrovska nonākšana EK atbilst ES pilsoņu interesēm

    Jaunā Eiropas Komisijas (EK) viceprezidenta un komisāra eiro un sociālā dialoga jautājumos Valda Dombrovska ievēlēšana šajā amatā atbilst Eiropas Savienības (ES) pilsoņu interesēm, aģentūrai BNS viedokli pauda Kipras ārlietu ministrs Joannis Kasulidis. Kipras ārlietu ministrs norādīja, ka Dombrovskis viņam ir labs draugs. "Es uzskatu, ka viņa vadītajai Latvijas valdībai izdevās apbrīnojams rezultāts, pārvarot ekonomisko krīzi," teica Kasulidis. Viņš atzina, ka saistībā ar tā dēvēto taupības režīmu pastāv asas diskusijas.
 

 

Stradiņu vadītājs: slimnīcas pašizmaksa vairumā programmu ir lielāka nekā tarifs

šobrīd veselības jomai ir trīs finansēšanas avoti - valsts budžeta dotācija, pacientu maksājumi, kā arī brīvprātīgā apdrošināšana. Vai ar valsts maksājumiem par veselības aprūpes pakalpojumiem Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcai pietiek kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanai, vai tarifi būtu jāceļ un vai plānots palielināt gultasvietu skaitu Stradiņu slimnīcā, intervijā aģentūrai BNS stāsta Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) valdes priekšsēdētājs Dins šmits:

- Slimnīcas iepriekšējo gadu uzkrātie zaudējumi pagājušā gada beigās veidoja 16,601 miljonu eiro. Cik ilgā laikā tos ir plānots segt? Vai un kā tas traucē PSKUS darbībai?

- Ikdienā uzkrātie zaudējumi netraucē, mēs pildām valsts pasūtījumu, un zaudējumi ir zināmā mērā tehniski. Ja mēs gribētu būt īsts komersants, šāda apmēra zaudējumu pret mūsu pašu kapitālu dēļ bankas mūs neuzskatītu par nopietnu partneri. Ir viena nianse – kad slēdzam piegādātāju līgumus, apskatoties tikai uz skaitļiem, piegādātājam tas ir liels risks, jo šāda izmēra zaudējumi rada risku, ka mēs varētu nesamaksāt vispār vai nesamaksāt laikā. Un šādi riski atspoguļojas cenā. Mēs varētu teikt, ka mēs daudz mēģinām darīt, lai cenas būtu zemākas, bet teorētiski šis risks ir tajā jāiekļauj.

Vairāk

 

Problēmas sakne ir tajā, ka pērkam dārgāk nekā pārdodam. Mūsu pašizmaksa vairumā programmu ir lielāka nekā tarifs, kas Nacionālajā veselības dienestā administratīvi noteikts. Tas lielā mērā ir zaudējumu avots. Kad mēs nonāksim situācijā, ka strādājam ar pārpalikumu, varēsim ieplānot, kādā termiņā un kādā veidā uzkrātos zaudējumus segt. Kamēr tur ir šis mīnuss, zaudējumiem ir potenciāls tikai pieaugt.

- Objektīvā gadījumā, par cik būtu jāpalielina tarifs?

- Nav viena noteikta tarifa, ir virkne programmu, kam noteiktas pašizmaksas. Tiekoties ar NVD, mēs sīki izvērtējam, kādas ir programmas, kāda ir to pašizmaksa, lai mēs vienotos, vai izrēķināts pareizi, vai metodika bijusi pareiza, kādam vajadzētu būt tarifam. Tālāk seko risinājumi. Viens no tiem ir tas, ka tarifs tiek palielināts, balstoties uz šādu objektīvu informāciju. Otrs variants ir saņemt informāciju, ka tarifs nevar tikt palielināts, tad mums ir jāpieņem lēmums, vai turpinām šo programmu īstenot. Skaidrs, ka pacientu vajadzība ir, bet mēs nevaram apzināti radīt zaudējumus īpašniekam, kas ir Veselības ministrija. Varam arī apzināti samazināt pakalpojuma kvalitāti vai to, cik lielā mērā mēs pakalpojumu piedāvājam. Intuitīvi var just, ka turpināsim to darbu darīt, jo cilvēkiem attiecīgo pakalpojumu vajag, bet vienlaikus mums kādā brīdī būs jāpieņem attiecīgs lēmums, jo variants, ka strādājam no iekšējām rezervēm, jo tarifs ir par zemu, nav pieņemams. Līdz tam mēs kādā brīdī līdz šā gada beigām nonāksim.

- Līdz šā gada beigām par cik varētu celties veselības aprūpes pakalpojumu cenas?

- Grūti pateikt. Līguma ar NVD apjomam par 2015.gadu vajadzētu pieaugt par aptuveni 10 miljoniem eiro, tad mēs varētu labā kvalitātē turpināt esošās programmas un kļūt pieejamāki pacientiem daudzējādā ziņā. šajā summā ir ierēķinātas mūsu galvenās programmas, Neatliekamās medicīnas centrs, kurš sākotnēji bija izplānots daudz mazākam pacientu skaitam, bet šobrīd mēs esam neatliekamās palīdzības slimnīca, kas, no vienas puses, ir ļoti labi, bet, no otras puses, mums vajag palielināt caurlaidības spēju.

- šie 10 miljoni ir tieši PSKUS paredzēti?

- Jā, tas ir Stradiņa slimnīcai, lai varētu turpināt programmas, ārstēt reanimācijas pacientus, pilnvērtīgi veikt Neatliekamās medicīnas centra darbu.

- Runājot par pašu pacientu maksātspēju, vai jums ir daudz pacientu, kas, tā teikt, aizlaižas nesamaksājot, un ir grūti piedzīt pēc tam šo naudu?

- Ir diezgan daudz. Astoņu mēnešu rezultātiliecina, ka ir 300 tūkstoši eiro, kas bija budžetēti kā pacienta iemaksas, bet kurus neesam saņēmuši. Tāpēc šobrīd pārejam uz pilnīgu priekšapmaksu maksas pakalpojumiem, kā arī esam spiesti sadarboties ar kredītkompānijām. Saprotam cilvēku vajadzības un grūtības, bet viņu nemaksāšana ietekmē pārējos pacientus. Ja mēs šo naudu nesaņemam, citiem ir mazākas iespējas saņemt pakalpojumu, jo ir vajadzīgi medicīnas materiāli u.tml.

- Vai pēc astoņu mēnešu rezultātiem izskatās, ka arī šis gads būs noslēgts ar peļņu? Vai arī par to vēl pāragri spriest?

- Es teiktu, ka, visticamāk, gads tiks noslēgts pa nullēm. Budžetā bija plānoti zaudējumi miljona eiro apmērā, taču, visticamāk, noslēgsim gadu bez zaudējumiem, bet arī bez peļņas. Mūsu gadījumā zaudējumi/peļņa ir tehnisks jēdziens.

Pilnu intervijas tekstu var lasīt bbs.bns.lv sadaļā "Komentāri".

 

Slēpt saturu

 

ECB valūtas kursi
2014-11-25


1 EUR = 0.7929 GBP
1 EUR = 8.4630 NOK
1 EUR = 9.2662 SEK
1 EUR = 1.2424 USD
1 EUR = 56.5690 RUB